"Ja izdevumus samazina par 275 miljoniem, mēs nesasniegsim budžeta deficītu 8,5% apmērā. Budžeta deficīts varētu būt ap 10 – 12%," sacīja I.Rimšēvičs.
Uz jautājumu, kurš tad neprot
rēķināt, jo premjers izteicies, ka ar 275 miljonu griezienu pietiks, I.Rimšēvičs
atbildēja: "Nu, lai tā būtu." Viņš izteica atbalstu centieniem sarunās ar
starptautiskajiem aizdevējiem panākt līguma pārskatīšanu, ka pietiek griezt 275
miljonus.
Viņš norādīja, ka starptautiskajiem donoriem apsolīts bija budžeta deficītu samazināt par 500 miljoniem. "Šeit ļoti vienkārša matemātika. 1% budžeta deficīta ir 120 miljoni. Ja nenogriežam vēl apmēram 225, kas ir 2%, pielieciet klāt."
Pēc viņa teiktā, Latvija šogad ik dienu turpina tērēt 4 miljonus latu nenopelnītas naudas. Ārvalstu aizdevēji nevarot bezgalīgi turpināt finansēt Latvijas valsts budžeta deficītu. Katru dienu, aizņemoties naudu, pieaug Latvijas ārējais parāds. Latvijas bankas aprēķini liecina, ka 2012.gadā tas sasniegs 60% no IKP. Katru gadu maksāsim procentus par parāda apkalpošanu, kas būs mērāmi – 600 – 700 miljonu latu gadā, sacīja I.Rimšēvičs.
Spriedumi, ka starptautiskie
aizdevēji kaitē Latvijas ekonomikai, ir primitīvi, viņš vērtēja. Tā ir laime, ka mums ir Valūtas
fonda un it īpaši Eiropas Savienības nauda, sacīja Latvijas bankas vadītājs.
Latvijas banka neatbalsta nekādu nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu.
I.Rimšēvičam interesanti būtu Tautas partijas dibinātājam Andrim Šķēlem uzdot jautājumu, kāpēc lata devalvācija šobrīd ir nokavēta, kā viņš to ir sacījis intervijās. Ja to vajadzēja darīt novembrī vai decembrī, kas tad tagad ir mainījies, vaicāja I.Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt nākamā gada budžetu plānotā laikā.
"Katra diena, ko mēs dzirdam, ka budžeta pieņemšana var tikt atlikta un pārskatīta, nerada uzticību par Latviju. Ir ļoti svarīgi pieņemt budžetu pēc iespējas ātrāk, jo tajā brīdī starptautiskā sabiedrība saprot, ka Latvija ir nopietns partneris un ka Latvijai zemākais punkts un grūtākais punkts ir aiz muguras. Pretājā gadījumā spekulācijas, kas Latviju sagaida, turpināsies nākamos mēnešus, kā bija maijā un jūnijā, kad neziņa radīja Latvijas valūtas rezervju aizplūdi un cēla procentu likmes."
Viņš pauda, ka valdībā šodien pavīdēja informācija, ka Saeimā budžeta izskatīšana varētu notikt tikai decembrī.