Tā, uzstājoties Valmieras augstskolā, stāstīja Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, ziņo Db.lv. Viņš minēja, ka 2009.gadu Latvija pabeidza ar 9% budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta (IKP), šogad, pēc LB prognozēm, deficīts būs 10%, bet nākamgad tie varētu būt 9,4% no IK.
«Redzot izaugsmi, kāda notikusi šogad 1.ceturksnī, un ņemot vērā, ka pieaudzis Latvijas eksports, samazinājies bezdarbs – pirmie asni, kas ļauj pozitīvāk raudzīties uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi nākotnē – nekas nav svarīgāks par 2011.gada budžeta pieņemšanu,» tā I.Rimšēvičs. Tā kā deficīts saglabājas augtos līmeņos, aizdevēji ar bažām raugās, vai Latvija spēs apkalpot pieaugošo parādu, vai spēs nākotnē pati atgriezties tajos līmeņos, kādos bija 2001.–2003.gadā, kad budžeta deficīts bija ļoti neliels, kad Latvija spēja izdevumus segt ar saviem ienākumiem.
«Lai Latvija spētu izpildīt tās saistības, kādas apņēmusies aizņēmēju priekšā, un nākamgad sasniegtu 6% no IKP budžeta deficītu, tad Latvijai budžeta deficīts jāsamazina par 3,4% jeb 430 miljoniem latu, kas Latvijai vēl diemžēl budžetā jāatrod,» minēja I.Rimšēvičs. Līdz ar to valdībai budžets būtu jāapstiprina īsā laikā pēc vēlēšanām, bet jau šogad. Likumdošana paredz, ka jaunievēlētā valdība var četru mēnešu laikā apstiprināt budžetu, kas nozīmē, ka termiņš iestiepjas 2011.gadā. «Tas nozīmētu, ka turpinām tērēt nenopelnītus 35 miljonus latu katru mēnesi, pasliktinot situāciju vēl par 100 miljoniem latu,» tā I.Rimšēvičs.
Savukārt, laicīgi pieņemot budžetu, izzūd neziņa un spekulācijas par to, kas sagaida nākotnē. Tas nozīmē, ka samazinām ārvalstu parādu, nodrošinām, ka Latvijai pieaug kredītu reitingi, kas savukārt veicina investīciju ieplūdi un jaunas darba vietas.