Rimšēvičs: lata devalvācija nav zāles ekonomikai

Lata stabilitāte šobrīd ir galvenais ekonomikas stabilizācijas stūrakmens. Lata vērtības maiņa nav zāles, ar kuram šobrīd jāārstē Latvijas ekonomika. Latvijas ekonomika ir saslimusi ar citām slimībām. Tas, ka mums ir stabils lats, tas ir mūsu ekonomikas stabilitātes garants. Man gribas uzdot jautājumu, vai cienījamais uzņēmējs ir pārdomājis to, kas notiktu ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir paņēmuši kredītus eiro un ienākumus saņem latos, kas notiktu ar Latvijas parādu, 7,5 miljardu eiro, ja lata vērtība samazinātos, kas notiktu ar Latvijas ekonomiku?» Savukārt komentējot U.Pīlēna intervijā sacīto par no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) saņemto aizdevumu: «Nākamais jautājums - kas tiek ieķīlāts? (…), bet es varu pieņemt, ka nodrošinājums, piemēram, ir Latvijas meži vai _Latvenergo_,» LB prezidents teica: «Mani pārsteidz, ka Pīlēna kungs kā pazīstams uzņēmējs var runāt tik absurdas lietas.» I.Rimšēvičs, kurš bija viens no sarunu ar SVF vedējiem, pieļāva, ka U.Pīlēns nav iedziļinājies un izpratis šo jautājumu. «Protams, ka nekas nav ieķīlāts. Aizdevuma nodrošinājums ir Latvijas ekonomikas atjaunošana. SVF aizdevuma pamats ir valdības apstiprinātā makroekonomikas stabilizācijas programma un Saeimas apņemšanās beidzot valstī nodrošināt fiskālo disciplīnu, kas nav darīts pēdējo piecu gadu garumā,» teica LB prezidents. Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), komentējot U.Pīlēna izteikumus par SVF aizdevuma nodrošinājumu atzina, ka «par pamatu aizdevuma izsniegšanai kalpo valdības apstiprinātās apņemšanās, kas formulētas vēstulē SVF». Ministrs arī uzsvēra, ka «pēc būtības šis aizņēmums ir tāds pats, kā līdz šim ik gadus valsts veiktie. Galvenā atšķirība ir salīdzinoši lielāks apjoms un pastiprinātā kontrole pār līdzekļu izlietojumu.» U.Pīlēna sacīto par lata stabilitāti A.Slakteris atturējās komentēt, uzsverot, ka šis jautājums ir LB kompetencē.Ekonomists Uldis Osis, uz kuru intervijā atsaucas U.Pīlēns, žurnālam _Bilance _sniegtā intervijā norādījis, ka lats pašlaik ir pārvērtēts. Pēc aģentūras _BNS _ziņotā, U.Oša skatījumā, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko situāciju, būtu jāpalielina lata svārstību koridors attiecībā pret eiro un citām valūtām, kas pašlaik ir noteikts 1% robežās. «Patlaban būtu bijis saprātīgi to paplašināt līdz 4-5% pat uzreiz. Uzreiz piebildīšu, ka runa nav par devalvāciju, jo lata piesaistei eiro vajadzētu palikt tādai pašai, kāda tā ir pašlaik, tas ir, nemainīgai. Bet pieļaut iespēju latam nedaudz plašākā diapazonā svārstīties. Jo ir skaidrs, ka lats šajā brīdī ir pārvērtēts,» teicis U.Osis.U.Pīlēns intervijā _NRA _saka, ka lata stabilitāte nedrīkst stāvēt visam pāri, liekot noprast, ka atbalstītu lata devalvāciju. U.Pīlēns uzsver, ka piekrītot ekonomistam U.Osim, kurš esot paudis viedokli, ka vajadzēja paplašināt lata koridoru, nepārņemt _Parex banku_ un nepaaugstināt nodokļus. Ja paplašinātu lata koridoru, «ikviens strādātājs domātu, kā kompensēt šo iztrūkumu, nevis tā kā tagad - cilvēks tiek iedzīts bezdarbā, strupceļā, viņam nav nekādas motivācijas ķepuroties», izsakās Liepājas uzņēmējs.«Un vēl. Lata stabilitāte nedrīkst stāvēt pāri visam - pāri ekonomiskajai telpai un nācijas eksistences telpai. Nauda ir instruments, ko izmanto ekonomisko procesu stabilizēšanai, nevis nauda ir pašmērķis,» saka U.Pīlēns.Liepājas uzņēmējs arī kritizē veidu, kā Latvija starptautiski aizņemsies 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu). Tieši tāpat viņš valdības rīcību kritizēja arī iepriekšējā nesenajā intervijā laikrakstam _Latvijas Avīze_.«Nejūtu, ka valdībā būtu kādi eksperti, kuri prastu analizēt valsts turpmāko attīstību. Ja mēs esam aizņēmušies 7,5 miljardus eiro, tad mums arī jāzina, kā mēs tos atdosim. Izskatās, ka neviens to nezina. Un kas ir nodrošinājums šiem miljardiem? Izmantojot to valsts ekonomikas glābšanas paketi, kas mums likta priekšā, šī nauda nav atdodama. Nākamais jautājums - kas tiek ieķīlāts? Man, protams, var atbildēt, ka tā ir slepena vienošanās ar SVF, bet es varu pieņemt, ka nodrošinājums, piemēram, ir Latvijas meži vai Latvenergo. Pēc tam paliek daži veselīgi uzņēmumi, kas var nonākt, teiksim, kādas Skandināvijas valsts īpašumā,» norāda uzņēmējs.«Šie noteikumi ir norunāti nakts tumsā un miglā. Alegoriski runājot, sanāk tā, ka valdība uz kredīta nopirkusi slaucamo aparātu, par to samaksājot ar savu vienīgo govi...»Lata piesaistes kurss eiro ir 0,7028 lati par vienu eiro ar svārstību koridoru 1% apmērā jeb no 0,6958 līdz 0,7098 latiem par eiro. Baumas par iespējamu lata devalvāciju uzvirmo ik pa laikam, īpaši intensīvi tās izplatījās pēdējos divos mēnešos. Amatpersonas šādu iespējamību kategoriski noliedz.