Rimšēvičs: LB algām jāspēj konkurēt ar privātajā finanšu sektorā strādājošo atalgojumu

Viņš norādīja, ka runas par algu samazināšanu varētu būt izdevīgas cvilvēkiem, kuriem nepatīk, ka iestāde pauž neatkarīgus viedokļus."Mums ir nepieciešami speciālisti, kuri spētu pārvaldīt četrus miljardus latu starptautiskajos tirgos," teica I.Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka LB vienmēr esot rūpējusies, lai atalgojums tajā nebūtu lielāks nekā komercbanku sektorā strādājošajiem – banka vienmēr centusies to noturēt 70-80% līmenī. LB nesaņemot finansējumu no valsts budžeta, turklāt pēdējos gados esot bijusi viena no lielākajām nodokļu maksātājām Latvijā.Paša LB prezidenta atalgojums esot 6000 latu mēnesī, turklāt tas pēdējo divu gadu laikā esot samazinājies par 40%, bet visā LB algas vidēji esot kritušās par 33%. Jautāts par savām parādsaistībām, kuras nevarēs segt, ja alga tiks samazināta vēl, I.Rimšēvičs teica, ka cilvēkam, nākot uz darba vietu, tiek noteikts atalgojums, ar kuru viņš rēķinās, un neesot pareizi, ja tas pēkšņi tiek samazināts par 50%. Viņaprāt, nevarot LB darbiniekiem maksāt tādas pašas algas, kā valsts budžeta iestādēs, jo to darbinieku pienākumi esot pārāk atšķirīgi.Jāatgādina, ka tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība, SCP) nesen intervijā Dienai norādīja, ka LB prezidentam būtu jāsaņem tāda pati alga, kādu saņem Latvijas lielākās kapitālsabiedrības Latvenergo valdes priekšsēdētājs – aptuveni 2800 latu mēnesī. Saskaņā ar I.Rimšēviča amatperonas deklarācijām, 2009.gadā viņš par darbu LB saņēmis kopā 97 677 latus, bet 2008.gadā – 126 518 latus. Šā gada septembrī I.Rimšēvičam samaksāti 4565 lati. Viņam ir arī lielas parādsaistības, kuru segšanai nepieciešami vairāki tūkstoši latu mēnesī.Savukārt runājot par tikšanās laikā ar prezidentu apspriesto, I.Rimšēvičs norādīja, ka esot priecīgs par to, kā noslēdzies pirmais sarunu raunds ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžeta konsolidācijas apjomiem. Viņaprāt, rezultāti neesot slikti ne tikai sarunās ar aizdevējiem, bet arī vispārējās tutsaimniecības izaugsmes tendences.Viņš atzina, ka var piepildīties scenārijs, kuru neprognozēja pat optismistiskākie eksperti pašreiz, ka ka ekonomika šo gadu noslēgs "tuvu nullēm". Attiecībā uz budžeta taupības pasākumiem LB gan savu viedokli mainījusi neesot – tas jādara ar strukturālo reformu palīdzību, jo nodokļu celšana piebremzēšot tautsaimniecības izaugsmi.