"Latvijā par lata piesaistes maiņu nelemj ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne valdība, ne finanšu ministrs, ne premjers. Šo lēmumu pieņem vienīgi LB padome. To nezinot cilvēki bieži apjūk. Viņi par to nav informēti, tāpēc viņiem liekas, ka kāds šādu viedokli ir uzspiedis un šie lēmumi var tikt pieņemti valdībā. Patlaban cilvēkiem tiek jaukts prāts, tomēr nav tā, kā viņi domā. Lēmumus par lata piesaisti pieņem LB," teica centrālās bankas vadītājs, norādot, ka LB padome daudzas reizes ir apliecinājusi - lats būs stabils un tā piesaiste mainīta netiks.
Rimšēvičs uzsvēra, ka netiks palielināts arī lata svārstību koridors. "Es domāju, ka tā būtu slēptā devalvācija, kura tikai izsauktu inflācijas pieaugumu, pasliktinātu visu cilvēku, kuri rēķinājušies ar lata stabilitāti, maksātspēju, pasliktinātu uzņēmēju stāvokli un Latvijas tautsaimniecība nonāktu tikai vēl grūtākā stāvoklī nekā pašlaik. Mēs jau to esam daudzas reizes teikuši. Mūsu pozīcijā šajā ziņā nekas nav mainījies," viņš skaidroja.
Rimšēvičs arī stāstīja, ka nepiekrīt tiem ekspertiem, kas apgalvo, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanās būs grūta un ilgstoša, ja tiks saglabāts pašreizējais lata kurss. "Cik man ir izdevies iepazīties un lasīt šo tā saukto ekspertu atzinumus, jāteic, ka bieži vien to ieteikumi un analīze izrādījušies nepareizi. Bieži vien šie eksperti nemaz nav iepazinušies ar attiecīgās valsts ekonomisko situāciju un konkrētajām īpatnībām, bet tikai izplata stereotipus, kuri ne pie kā laba nav noveduši," viņš klāstīja.
LB vadītājs par piemēru minēja Argentīnas negatīvo pieredzi ar valūtas devalvāciju. "Vēl šobaltdien tur cilvēki naudu bankās neglabā un Argentīnas valdības konti visā pasaulē ir arestēti. Žēl, ka tas šajos ekspertu padomos tiek noklusēts un mūs mēģina ievilināt lamatās," sacīja Rimšēvičs.
Viņš arī noraidīja izteikumus, ka lata devalvācijā nav ieinteresētas LB amatpersonas, kuru kredītsaistības ir eiro, bet algas - latos. "Tas ir primitīvākais, ko var izdomāt. Mēs savā laikā nezinājām, kā no šīs situācijas aiziet. Redziet, ja mums būtu kredīti latos, tad visi trīcētu un drebētu, baidoties, ka tūlīt būs devalvācija. Citiem vārdiem sakot, jūs jau varat rīkoties, kā gribat, bet visos gadījumos cilvēki var izdomāt dažādus pekstiņus un pastāstus. Katrā ziņā savu personisko interešu likšana augstāk par valsts interesēm būtu nepieņemama," uzsvēra LB prezidents.
Latvijā runas par lata iespējamo devalvāciju uzvirmo ik pa laikam, brīžiem tās arī ir sacēlušas ažiotāžu un eiro pirkšanu. Pēdējā laikā par lata devalvācijas nepieciešamību vairākkārt ir izteicies Tautas partijas dibinātājs ekspremjers Andris Šķēle.
"Neatkarīgajā Rīta Avīzē" otrdien publicētā intervijā Šķēle atzīst, ka lata klasiska devalvācija ir nokavēta un patlaban vairs nav vēlama, taču vēl aizvien ir iespēja paplašināt lata svārstību koridoru pret eiro līdz 15%, kas palielinātu iekšzemes patēriņu.
Latvija 2005.gadā pievienojās Valūtu kursu mehānismam II (VKM II) ar lata kursu pret eiro attiecībā - viens eiro ir 0,702804 lati. VKM II ietvaros valūtas kursam tiek pieļautas standarta svārstības +/-15% apmērā no piesaistes kursa. Tomēr Latvija uzņēmās vienpusēji nodrošināt valūtas kursa svārstības +/-1% apmērā, saglabājot līdzšinējo finanšu tirgum ierasto lata svārstību koridora platumu, kāds bija kopš lata piesaistes SDR 1994.gadā un tika saglabāts, 2005.gada 1.janvārī piesaistot latu eiro.