I.Rimšēvičs stāstīja, ka pirms diviem gadiem, straujās ekonomiskās attīstības laikos, kad Latvijā bija budžeta deficīts ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IK), bet Igaunijā bija pārpalikums gandrīz 3% apmērā, kaimiņvalstī viesojās Eiropas Komisijas pārstāvji un rekomendēja varbūt nedaudz paaugstināt pārpalikumu. Igauņi teikuši, ka tā ir laba ideja un viņi par to padomās.
Līdzīga delegācija atbraukusi arī uz Latviju, bet nav rekomendējusi neko. "Tā ir zīme, ka no mums neviens vairs neko negaida, ka mēs neko nevaram, ka esam vienmēr čammājušies un bijuši neuzņēmīgi," teica LB prezidents. Lai gan uz jautājumu, vai ir pamats runāt par bezdeficīta budžetu, I.Rimšēvičs atbildēja apstiprinoši, viņš arī norādīja: var pareģot, ka Latvijā nākamgad būs budžets ar deficītu 2-3% apmērā.
LB prezidents atturējās komentēt konkrētus valdības iecerētos soļus attiecībā uz nākamā gada budžetu, piemēram, algu iesaldēšanu valsts sektorā.
Pēc viņa stāstīta, valdība darbu sākusi ar budžeta deficītu 5% apmērā, bet patlaban panākti jau 1,85%, līdz ar to, viņaprāt, ir izdarīts liels darbs. I.Rimšēvičs gan līdzīgi kā vairāki banku analītiķi pauda viedokli, ka valdības prognoze par IK pieaugumu 2% apmērā ir pārāk optimistiska. LB paredz, ka pieaugums būs 1-1,5% robežās, bet inflācija - 8-9% robežās.
Kā uzskata LB prezidents, patlaban nevar taupīt uz nākotnes izaugsmes un investīciju rēķina. "Domāju, ka valdība ļoti rūpīgi skatās uz šīm pozīcijām un mēģina atstāt daļu naudas attīstībai nākotnē."
Pēc viņa teiktā, ja valdība nolemtu netaupīt, Latvija ietu "tālāk purvā". Proti, ja valsts budžetā ir deficīts, nauda ir jāaizņemas. "Iedomājieties - to naudu, kas paredzēta tautsaimniecības attīstībai, kas ir komercbanku rīcībā, valdība aizņemas tekošo izdevumu segšanai. Komercbankām naudas kļūst mazāk, to nevar novirzīt tautsaimniecības attīstībai, tad tiešām nerodas jaunas darba vietas un nenāk nodokļi. Latvija ir ļoti atkarīga no ārējā kapitāla, un, ja cilvēki redzēs, ka Latvija turpina noēst savu naudiņu un neiegulda attīstībā, un dzīvo uz parāda un dala nenopelnīto naudu, ārzemnieki mums neaizdos. Latvijas uzņēmējiem nebūs, ko aizņemties, pieaugs procentu likmes un maksājumi, un mēs ejam arvien tālāk bezdibenī."
I.Rimšēvičs uzskata, ka Latvijas ekonomikai svarīgi pēc iespējas ātrāk izrāpties no bedres un tad pamazām gatavoties eiro ieviešanai, kas varētu būt 2012.-2013.gadā.