Rimšēvičs: valdības atkāpšanās no solījumiem kaitēs ekonomikai
FM atšķirīgs viedoklis
Iepriekšējās nedēļas laikā valdība un Saeima atkāpās no diviem starptautiskajiem aizdevējiem dotajiem solījumiem. Pirmais — ieviest nodokli dzīvojamajai platībai. Šo jautājumu Saeima nenodeva pat izskatīšanai komisijās. Otrais — samazināt 2010.gada budžeta izdevumus vai palielināt ieņēmumus kopsummā par 500 miljoniem latu. Sestdien valdība lēma, ka samazinājums būs tikai 275 miljoni, papildu ieņēmumi — 49 miljoni (kopā 324 miljoni). Papildu ieņēmumi lielākoties nāks no tā, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks aplikts arī kapitāla pieaugums. Pārējo daļu no aizdevējiem solītajiem 500 miljoniem veidotu jau šogad paveikto budžeta samazinājumu ietekme. Tomēr iepriekš Finanšu ministrijas gatavotie budžeta samazināšanas apmēri par 451 miljonu latu balstījās uz to, ka šī gada lēmumu ietekme 500 miljonos netiek ieskaitīta.
V.Dombrovskis pēc valdības sēdes sacīja, ka mēģinās pārliecināt aizdevējus par to, ka pieļaujama arī šāda solījuma interpretācija. Pēc viņa teiktā, 275 miljonu latu izdevumu samazinājums ir tas minimums, kas ļauj pildīt citu starptautiskajiem aizdevējiem dotu solījumu — noturēt valsts budžeta deficītu 8,5% robežās no IK.
Pēc I.Rimšēviča domām, šo lēmumu rezultātā Latvijai draud nonākšana pasaules uzmanības lokā savu saistību nepildīšanas dēļ. Tas savukārt var negatīvi atsaukties uz kredītu likmēm un uz investoru vēlmi ieguldīt naudu Latvijā. LB vadītājs uzsver — tagad, kad "Latvijas ekonomikā sāka parādīties pirmās cerīgās pazīmes", šāda neskaidrība "mums var dārgi maksāt".
Kā atzina arī V.Dombrovskis, sarunas ar aizdevējiem var apgrūtināt ne tikai atšķirīgās apņemšanās interpretācijas, bet arī tas, ka Finanšu ministrija joprojām uzskata, ka izdevumi jāsamazina par 451 miljonu latu. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) pieļauj, ka valdībai tomēr nāksies atgriezties pie 451 miljona samazinājuma, tomēr sarunās ar aizdevējiem sola pārstāvēt visas valdības pozīciju.
Funkcijas izvērtētas
Valdība sestdien vienojās arī par to, kuras nozares budžeta cirpšanas gaitā tiks saudzētas vairāk nekā pārējās. Tās ir sociālā aizsardzība, veselība, sabiedriskā kārtība un drošība, kā arī izglītība (pedagogu algas turpmāk vairs netiks samazinātas, īpaši uzsvēra V.Dombrovskis). Taču precīzi noteikt, vai šīs nozares būs pilnībā pasargātas no finansējuma samazināšanas vai tomēr arī to izdevumi tiks samazināti, valdība sola pirmdien, kad tiks lemts par izdevumu samazināšanu pārējām nozarēm. Pirmdien tiek apkopoti iedzīvotāju vērtējumi par valsts funkcijām. Tās jau novērtējuši sociālie partneri, ministrijas un partijas. Uz šiem vērtējumiem balstīsies tālākā budžeta izdevumu samazināšana.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.