Roberts Ķīlis: Bēgt, paslēpties vai iet kameru gaismā

viņš brauc trolejbusā?????? poker table

Cik saprotams no Vikipēdijas, tad Ķīlis ir ieguvis arī doktora grādu no Kembridžas, ne tikai maģistru. Tā kā, ciktāl izglītība, tiktāl viss respektējami. Galu galā Kembridža ir sistemātiski pasaules pirmajā pieciniekā, arī sociālajās zinātnēs. Tur grūti piesieties. Māca zviedros, tad jau pilnīgs lohs nav

Tiešām, kāpēc lai Ķīlis Roberts baudītu imunitāti pret kritiku. Tādas viņam nav. Tāda ir tikai Šleseram un Godmanim un vēl kādiem, kamēr tos turpina ievēlēt par deputātiem dažādās instancēs. Ķīlis ir cits gadījums. Es, piemēram, labprāt redzētu informāciju par to, kur un par kādiem pētījumiem iegūta Ķīļa profesūra, jo maģistra studijas Kembridžā var sniegt tikai maģistra grādu, un no tā vēl tāls ceļš līdz jebkādai profesūrai. Interesanti būtu arī izsekot - ar žurnālistu starpniecību - FAKTISKAJAM CEĻAM UZ VALSTS GALVENĀ STRATĒGA KRĒSLU, kāds šobrīd ir iespējams, citiem vārdiem sakot, redzēt publisku Ķīļa karjeras augšupejas profilu. Mani pārsteidz neizprotamā pārmantojamība. Ja šis krēsls ir iegūts [kā, domāju, daudzi būs vienisprātis] valsts nākotnei nelabvēlīgās Godmaņa valdības laikā - kāpēc prezidentam bija jāpārmanto tieši šie t.s. stratēģi?

Jasaubas, vai Kilis vispar ir strategis, ja nosligst detalas un neredz vai megina noslept butiskas lietas: 1) Latvija ir cilveki, kam jadod vadit valsti profesionali, 2) Visa krizes menedzmenta strategija ir absoluti negudra, absurda un noziedziga, kas novedis pie valsts izzagsanas un pardosanas arvalstu investoriem. Laiks nomainit plati un laist pie vadibas jaunos, rietumu demokratijas apstaklos izglitotos, atbildigi un valstiski domajosus cilvekus.

Kada problēma,tikai jānoskaidro,kā varētu tikt amatā pie prezidenta par stratēgiskās komisijas priekšsēdētāju,iespējams,ka daudz ko varētu noskaidrot arī valsts prezidenta mājas lapā internetā,es tur neesmu ieskatījies,tāpēc nezinu,nav arī interese.

Latvijā ir daudz vairāk cilvēku, nekātikai tie, ar kuriem strādā tie MĒS. Tikai izlauzties cauri MĒS sienai ir neiespējami - koorporatīvās saites kā elektriskais gans dod pa nagiem cilvēkiem, kas lien, kur "nevajag"jeb kur MĒS nav paredzējuši.

Ķīlis ir sevī iemīlējies āmurs, kuru Prezis tur tikai tapēc, ka pats ir āmurs un nejēdz paņemt patiesi gudrus padomniekus.

Es atkal brīnos,kādēļ jūs pats garākā komentārā negribat pierādīt ``ka viņu darbibas ir neadekvātas```,bet par katru cenu gribiet lai tas būtu ķīļa kunga zinātniskais uzdevums.Tiešam feodālās iekārtas pazīme.

Sociālanropologa pārdomas ir ievērības cienīgas vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt,kā maskējas pats stratēģiskās komisijas priekšsēdis,ko vispār viņš pauž ? Otrkārt,vai sabiedrībai šobrīd ir svarīgas šīs sociālantropoloģiskās pārdomas un pats domāšanas stils.Treškārt,vai Ķīļa kungs nav pats neziņas krīzē ? Protams,situācija ir savdabīga,Latvijas srādātāji nespēj sapelnīt tērēt gribošo mērus.Valdībai itkā jālemj kam atņemt un te nu sākas pats interesantākais un pavisam ne nogriešanā. Lieta tā,ka visus šos gadus ir sludināta pakalpojumu ekonomikas koncepcija un šajā koncepcijā pelnoši ir visi,aŗi skolotāji un ārsti un tikai valsts aparāts,t.sk.policisti ir pakalpojuma sniedzēji iedzīvotājiem.Atņemt kautko pelnošajiem ir pretrunā vai nu ar pašu sludināto koncepciju,vai arī pelnīts te tiek mazāk nekā tērēts un tad nu sākas jautājums,bet kur ir aprēķini par pelnīto un tērēto nozarēs kurām atņem (ne valsts aparātam).Vēl vairāk kur lasīt metodiku ? Tieši tas faktiski būtu Ķīļa kunga zinātniskais uzdevums izskaidrot nezīnīšiem vai norādīt valdošajiem,ka viņu darbības ir neadekvātas atiecībā pret pašu sludinātajiem attīstības modeļiem.

Nu gan, tikai melo un vēl pārmet premjeram,kura vārdiem esmu sekojis cītīgi,bet melus gan nav dzirdējis,protams,ka izrauj kautko no konteksta,vai valdības vadīšanas tehnologiskās gaitas,tad jau var safabricēt velns zin ko.

pilnīgi piekrītu,kā visur arī izglītībā pats svarīgākais ir labs pamats,manai mātei bija 4 gadīgā pamatskola,bet tā vinai palīdzēja audzināt un izskolot 5 bērnus,veikt visdažādākos rokdarbus,vadīt savu mājsaimniecību perfekti.Pilnīgi pareizi pie vājiem pamatiem un sienām,jumts var kļūt un ir jau kļuvis par smagu.

Profesors Ķīlis ir prātīgs vīrs, tikai kā var salīdzināt pašreizējo Latviju, kur melo visa valdība, sākot ar premjeru, ar Lielbritāniju. Tās valdīšana nav nolaidusi valsti līdz kliņķim, ja arī reizēm pieņem nepopuārus lēmumus.

Augstāk minētais nav mans raksts, tas raksts ir jautājuma raksts, kas atrodams šajā portālā. Ķīli, izlasat šo rakstu, un, ja Jums ir kāda vara, tad dariet tak kaut ko, lai likvidētu šo profesoru mafijas sistēmu, profersoru lobiju parlamentā, valdībā.

Latvijas izglītības sistēma ir sagaidījusi savus Mērnieku laikus – izglītības sistēmas reformu. Tiek slēgtas skolas un atlaisti skolotāji un skolotāja algu neviens par pieklājīgu vairs nenosauks. Un reformu veic Trīspadsmitais izglītības ministrs pēc Neatkarības atjaunošanas. Žanra labākajās tradīcijās. Šausmu žanra... Purvus jau var nosusināt, bet... Vai pēc tam nebūs jāapūdeņo tuksneši ? Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš - Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK - Māris Grinblats; Saimnieks - Juris Celmiņš; TP- Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; LPP – Juris Radzevičs; JL - Kārlis Šadurskis, Inta Druviete; ZZS - Baiba Rivža, Tatjana Koķe. Sākotnēji ministri nāca ar skolu direktoru un skolotāju darba pieredzi, pārstāvot pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpi. Bet 2002.gada novembrī par izglītības ministru kļuva Kārlis Šadurskis –RTU asociētais profesors. Un Profesoru valdīšanas laiki Latvijas izglītībā bija sākušies! Izglītības ministra postenī K.Šadurskim ir sekojusi profesoru rinda: Inta Druviete, Baiba Rivža, Tatjana Koķe. Izņēmums ir tikai tie 10 mēneši, no 2004.gada marta līdz decembrim, kad izglītības ministrs bija jurists J.Radzevičs. Valodniece – latviešu valodas departamenti, aģentūras, centri, institūti un komisijas. Ja arī pie esošās ekonomiskās situācijas un emigrācijas ir apdraudēta pati tautas pastāvēšana, tad mierinājums, ka latviešu valoda būs vislabāk izpētītā mirusī valoda. Latīņu valoda mūsējai ne tuvu stāvēt nevarēs! Ekonomiste- trekno gadu saimniece. Krāsaini tērpi, puķes ...un burbuļi... Vai varbūt tie bija runkuļi... Pedagoģe - slēgtas skolas un uz ielas izmesti skolotāju tūkstoši. Pirmais un vienīgais izglītības ministrs, kura atkāpšanos ir pieprasījusi skolotāju arodbiedrība. Latvijas vēsturiskā tradīcija - valdības mainās bieži. Ministrēšana mēdz pēkšņi un pilnīgi negaidīti izbeigties. Ministram jābūt gatavam jebkurā brīdī atgriezties tur no kurienes nācis - profesoriem savās Alma Mater. Lai gan pēc būtības viņi no turienes nekad nav aizgājuši- lekcijas, maģistranti, doktoranti... Un tas rada reālu interešu konfliktu. Nu kā rektoram pateiksi, ka saņemt 11 tūkstošus mēnesi nav gluži pieklājīgi, ja no rektoru labvēlības ir un būs atkarīga tava dienišķā maize. Un kā par dāsnu valsts finansējumu neparūpēsies - kolēģi taču... Pēdējos 6-7 gadus izglītības sistēmā ir absolūti un nedalīti valdījuši augstākās izglītības sistēmas pārstāvji. Miesa no miesas un kauls no kaula... Un tam ir visai nopietnas sekas, jo visa izglītības sistēma ir bijusi pakļauta augstākās izglītības interesēm un vajadzībām. Ministru lolota un lutināta šī izglītības pakāpe ir zēlusi un plaukusi. Vienīgā no visām... Ja 2002.gadā, Profesoru laiku sākumā, valstī bija 40 augstākās izglītības iestādes (20 valsts augstskolas+15 privātās augstskolas+3 valsts koledžas+3 privātās koledžas), tad 2008. gadā bija jau 60 iestādes (19 valsts augstskolas+15 privātās augstskolas+18 valsts koledžas+ 8 privātas koledžas). Valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai no 46 milj. Ls 2003.gadā pieauga līdz 127,5 milj. Ls 2008.gadā. Latvija studentu skaita ziņā ir pirmajā pieciniekā pasaulē. Mums gandrīz katrai sekretārei ir maģistra diploms. Par ko vienmēr sirsnīgi brīnās ārzemnieki....Priekš kam? Bet kur ir Latvijas tautsaimniecība? Krīt ? Zemu ? Diemžēl Profesoru valdīšana sakrīt ar vēl kādu Latvijai ļoti svarīgu laika periodu - ES struktūrfondu apguvi. No izglītības sistēmas politiskās vadības, tas ir ministra, bija un ir atkarīgs, kādiem mērķiem tiek izmantota struktūrfondu nauda. Un kas ir galvenais struktūrfondu naudas saņēmējs izglītības nozarē Latvijā ? Uzminējāt! Augstskolas! 2004.-2006.gadā atbalsts doktorantūras programmas īstenošanai bija 11,7milj. Ls. Šajā periodā (2007.-2013.gads) doktora studiju atbalstam (stipendijas) no ES struktūrfondu līdzekļiem ir piešķirts vairāk kā 40,4 miljoni Ls liels finansējums. Piemēram bijušajai kultūras ministrei ir piešķirta tāda stipendija - līdz 600 Ls mēnesī pirmajos doktorantūras studiju gados un līdz 800 doktora darba izstrādāšanas laikā. 2008/2009.gadā no 2025 doktorantiem – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības–717 doktorantu jeb 35 %; izglītība - 232 doktoranti jeb 12 %; humanitārās zinātnes, māksla - 211 doktoranti jeb 10 %. Kopā 57 % no visiem doktorantiem. Zinātnieki, kuru zinātniskās darbības rezultāts būs disertācijas - manuskripti un folianti - par kādu galvu reibinošu juridisku kāzusu, šokējošiem politoloģijas vai sociālantropoloģijas pētijumiem. Bet nebūs nekā tāda, ko Latvijas uzņēmumi varētu ražot un pārdot. Un tad vēl... 9 milj. Ls maģistru studiju atbalstam, 30 milj. Ls zinātnes personāla atbalstam, augstskolu infrastruktūras objektiem ir paredzēti 100 milj. Ls. Un tā joprojām... Katru gadu diplomu saņem aizvien jauni politologi, sociologi, ekonomisti, juristi, kuriem šeit nav darba, un kuri pamet Latviju darba meklējumos. Valsts ne tikai velti izsķiež naudu, bet, kas ir vēl daudz ļaunāk, zaudē savus cilvēkresursus. Un par lielu naudu izskolotā juriste strādā Lielbritānijā par pārdevēju un politologs par preču piegādātāju, bet skolotāji Īrijas burkānu un Norvēģijas zemeņu laukos... Bet nav problēma atrast pietiekami labi atalgotu darbu, ja zina attiecīgās valsts valodu, kvalificētai medmāsai, autoatslēdzniekam, metinātājam vai virpotājam. Jo amats netiek lamāts un tam ir zelta pamats… Akadēmiska vide ir augstprātīga attieksmē pret vispārējo un profesionālo vidējo izglītību. Bet teorija ir teorija un prakse ir prakse. Bieži spoži teorētiķi ir visai vāji praktiķi. Profesoru valdīšanas laikā vispārējā un profesionālā izglītība ir bijušas tikai pabērni. Jo pie svešas mātes ... Igaunija sekoja Somijas paraugam un ļoti nopietnus ERAF līdzekļus investēja profesionālās izglītības infrastruktūrā. Latvija savu profesionālo izglītību vienkārši noignorēja. Igauņu investīcijas ir 274 milj. Ls ( 44,5milj.Ls 2004-2007g.+ 229,5milj. Ls 2008-2013g.), bet latviešu - 62 milj. Ls ( 3milj.Ls 2004.-2007g.+ 59milj. Ls 2008.-2013.g). Un Igaunijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju pret mūsu 2,2 miljoniem. Kā rezultātā igauņu profesionālās izglītības skolas ir sakārtotas, aprīkotas un nodrošinātas ar pašām modernākajām tehnoloģijām, iekārtām, programmām un pasniedzējiem. Pašlaik vienas no modernākajām, ja ne modernākās, ne tikai Eiropā, bet pat pasaulē. Izglītības kvalitāte ļauj gribētājiem pēc skolas beigšanas studēt augstskolās, lai kļūtu par inženieriem, tehnologiem, izgudrotājiem. Mūsu profesionālās skolas ir nožēlojami ubaga zēni uz igauņu prinču fona. Jā, arī Igaunijā ir krīze, tāpat kā pie mums. Bet viņi ir gudri investējuši valsts ekonomikas attīstībā - cilvēkresursos. Viņi ir sējuši naudu auglīgā zemē un tagad var gaidīt labu ražu. Mūsu lauki paliks kaili un ražas nebūs. Jo mēs esam sējuši vējā... Izglītības sistēmu var salīdzināt ar māju. Pamati - pamatizglītība, sienas - vidējā izglītība (vispārējā un profesionālā). Augstākā izglītība ir tikai jumts... Un māju būvē no pamatiem! Profesoru valdīšanas laikā ir stiprināts, remontēts, pucēts, spodrināts un izgreznots tikai jumts. Tagad tas ir tik masīvs, ka zem tā smaguma tūlīt sagrūs visa ēka. Un mēs paliksim zem drupām. Savas valsts attīstības drupām... Ķīļa kungs, izlasiet šo jautājuma rakstu, izlasiet, un dariet tak kaut ko, lai sakārtotu augstkolu darbu! ---------------------- Es gan neticu, ka kādai politiskajai partijai rūpētu valsts un tautas liktenis. Bet, ja nu tomēr... Ja vēl ir kāda iespēja glābt Latvijas izglītības sistēmu... Nelaidiet tai klāt nevienu augstskolu pārstāvi! Nevienu profesoru! Vismaz ne nākamos 15 gadus !

Kāds Ķīļa ģēnijam un sniegumam konkrētajā darbā sakars ar NĪN vai, pasarg Die's manu personu!? :D Un ar to NĪN, starp citu, arī nav nemaz tik vienkārši. Taisnība jau, ka tas patiesībā ir masveida nodoklis, kas reāli paņem tur, kur var paņemt, nevis apliek primāri bagātos utt. Es pats esmu par šo likumu, pat draņķīgā redakcijā. Mani patiešām interesē tā kritika, kas par to tiek izteikta no TP un LPP. Kur tad ir tas tehniskais brāķis, par kuru baumo? Ja kritika būs saturīga, labrāt uzklausīšu un ņemšu vērā, bet pagaidām izskatās, ka būs kā ar "Zalāna plānu", kura manuskripts tā arī tiks sadedzināts, lasītāju neatradis. Pavisam cits jautājums ir to "purnu" motivācija, kuri to, izskatās, grib bloķēt vispār. Man trūkst informācijas, kurš bīda kurus ierosinājumus, bet pagaidām ir iespaids, ka TP bīda pliku populismu un devalvāciju.