„Dīvaini, ka SVF, Eiropas Komisijas un Zviedrijas eksperti par pašsaprotamu uztver gan Latvenergo, gan Latvijas dzelzceļa, gan citu reģionā konkurējošo Latvijas valsts uzņēmumu dividendes par valsts kapitāla izmantošanu 80% apmērā no peļņas pēc nodokļiem, bet nekādi nespēj pieņemt solidāru UIN palielinājumu ārvalstu lielajiem uzņēmumiem,” domā tēvzemiešu līderis, kura partijas biedri strādā valdībā.
"Nodokļa mērķis bija paņemt solidāru daļu krīzes laikā no peļņas, ko ārvalstu, galvenokārt, zviedru uzņēmumi, gūst Latvijā sniedzot telekomunikāciju, finanšu, mazumtirdzniecības un citus pakalpojumus. Tas bija mēģinājums uzlikt nedaudz lielāku nodokli nerezidentu peļņai, kas, atbilstoši Zviedrijas valdības mājas lapā raksturotajai 26,3% UIN likmei, būtu uzskatāms par „samērīgi zemu”. Diemžēl tā sauktajiem starptautiskajiem donoriem acīmredzot, šķiet, ka viss nodokļu slogs, kas uzlikts privātā parāda finansēšanai, ir jāuzņemas tikai Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem”, saka R.Zīle.
„Es aicinu koalīcijas kolēģus tomēr saglabāt pašcieņu. Jā, mums ir jābūt konstruktīviem sarunās. Ir daudzas lietas, kur, pateicoties tieši starptautisko donoru pozīcijai, mēs kaut nedaudz pilnveidojam savu nodokļu sistēmu, piemērot, ieviešot kaut nelielu progresīvo mājokļu nodokli, vai apliekot kapitāla ienākums. Tomēr ekstremālā situācijā valdībai pirmkārt ir jārūpējas par savu pilsoņu interesēm (bieži vien par pavisam eksistenciālām), nevis tikai par investoru zaudējumu tuvināšanu nullei vai dažos sektoros - sadalāmās peļņas būtisku nesamazināšanu. Un, ja jāliek svaru kausos, piemēram, savas valsts pensionāru ienākumu samazināšanos vai investoru valsts pensiju fondu plānotas peļņas neiegūšanu, tad valdības pozīcijai ir jābūt pilnīgi skaidrai”, uzskata TB/LNNK priekšsēdētājs.