Meklējot atbalstu bezpartejiskā A.Roņa apstiprināšanai amatā, kuram jau ir koalīcijas atbalsts, esot uzrunātas arī opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija (TP), "tā ka es domāju, ka atbalsts būs," solīja premjers.
Latvijas starptautiskajiem partneriem ir jādod pārliecība, ka līdzšinējā valsts ārpolitika tiks turpināta un ka tai ir liels Saeimas atbalsts, žurnālistiem uzsvēra A.Ronis. "Politika ir politika, un garantijas politikā ir diezgan nosacīts jēdziens," teica A.Ronis, atbildot uz jautājumu, vai premjers viņu ir spējis pārliecināt, ka mazākuma valdībā būs iespējams aizstāvēt Ārlietu ministrijas intereses, ja aiz ministra nestāv neviens politiskais spēks.
Viņam neesot plānu pēc vēlēšanām palikt politikā un saistīties ar kādu partiju. "Situācija ir tāda, ka visi skaidri apzinās – lai gan tas ir politisks amats, man šajā amatā nav politiskas nākotnes nevienā partijā vismaz ne tuvākajos gados, un to es esmu izlēmis un arī teicis," viņš skaidroja.
A.Ronis cer, ka jaunu valdību pēc vēlēšanām izdosies izveidot un apstiprināt iespējami ātri. "Ceru, ka man neiznāks pārāk ilgi pēc vēlēšanām uzturēties šajā amatā," viņš teica. Viņš plāno atgriezties savā līdzšinējā amatā, atkal kļūstot par Latvijas un Amerikas finanšu foruma prezidentu, un cer, ka bankas, kuru intereses viņš šajā organizācijā pārstāv, tam piekritīs. Iepriekš kuluāros pret A.Roņa kandidatūru ārlietu ministra amatam bija iebildusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuriem iebildumi, ka A.Ronis dēļ darbības finanšu forumā pārāk cieši saistīts ar baņķieri Valēriju Belokoņu. Baltic International Bank lielākais akcionārs V.Belokoņs darbojas Latvijas un Amerikas finanšu foruma valdē un ir viens no organizācijas dibinātājiem.
Savas attiecības ar V.Belokoņu ārlietu ministra kandidāts raksturoja kā "lietišķas-draudzīgas". A.Ronis uzsvēra, ka pats līdz šim nav dzirdējis nekādus pārmetumus vai negatīvus spriedumus, vai secinājumus par to, ka ir strādājis ar vienu vai otru cilvēku. Viņš pieļāva, ka tādi varētu izskanēt, tiekoties ar Saeimas frakcijām, kas notiks jau trešdien. "Nezinu, kas vēl īpaši būtu jādara, lai kādu pārliecinātu [,ka noliktas pie malas iepriekšējā amatā izveidojušās saites] kā vien ar savu darbu, kā es to ikdienā darīšu," teica A.Ronis.
Viņš atzina, ka piekritis būt par ārlietu ministra kandidātu pie nosacījuma, ka netiks pieļautas politiskas spekulācijas ap šo amatu. Arī iepriekšējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savā ārpolitiskajā darbā pēc būtības bijis "pārpartejisks", uzskata A.Ronis. Tieši šāda prakse ir jāturpina arī atlikušajos mēnešos līdz Saeimas vēlēšanām, "lai tā nekļūst ne par vienas partijas politisku priekšvēlēšanu platformu vai ķīlnieci". A.Ronis pieļauj, ka šī iemesla dēļ koalīcija apstājusies pie bezpartejiska ārlietu ministra kandidāta.
Iepriekš kuluāros A.Ronis ticis uzlūkots kā TP cilvēks, lai gan oficiālu saišu ar šo partiju viņam nav. Šādus viedokļus daļēji var skaidrot arī ar A.Roņa un pašreizējā ārlietu ministra M.Riekstiņa draudzību. Pats A.Ronis otrdien uz jautājumu par savu saistību ar TP atbildēja jokojot: "Es pieļauju, ka dažādas partijas var kādreiz iekrāsot dažādās krāsās cilvēkus. Varbūt tas ir dēļ manas pulksteņsiksniņas oranžā krāsā. Tas absolūti neapzīmē nekādu lojalitāti pret kādu politisko spēku, redziet – man ir citādākas krāsas kaklasaite un citas - krekls."