Rosina algu kāpumu samērot ar produktivitāti un darba kvalitāti

gada pēdējā ceturksnī produktivitāte Latvijā ir pieaugusi par 2,7%, bet algas līmenis uz vienu strādājošo - par 3,4%, informēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze, uzsverot, ka situācija dažādās nozarēs tomēr ir atšķirīga."Labi var redzēt, ka nozarēs, kas patlaban ir galvenais ekonomikas virzītājas un lielāko daļu produkcijas eksportē, produktivitāte ir būtiski pieaugusi un plaisa starp produktivitāti un algu līmeni jau ir gandrīz aizvērusies. Tomēr joprojām liela plaisa starp ražīgumu un algām ir būvniecībā, kur arī produktivitāte turpina samazināties," sacīja Bauze."Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks atgādināja, ka 2005.gadā algas un produktivitāte bija apmēram sabalansēta. Ja rēķina pilnu noslodzi uz vienu strādājošo, tad jau uz pagājušā gada beigās, piemēram, apstrādes rūpniecībā algas būtiski atpalikušas no produktivitātes, kas bijusi pat par 10% augstāka."Apstrādes rūpniecība ir nozare, kur šāda situācija ir redzama, bet citās nozarēs tā vēl nav, tāpēc visaptverošam un plašam algu kāpumam pamata pagaidām nav. Uzņēmumi, kuri to var atļauties, paaugstina algas, bet administratīvu procesa regulējumu būtu ļoti grūti ieviest. Tomēr, lai izvairītos no iepriekšējā buma problēmām, nepieciešams nodrošināt, lai darba tirgus nepārkarst. Ja runājam par sabalansētu ekonomiku, tad algu kāpumam ir jābūt samērojamam ar produktivitāti," uzsvēra Kazāks.Par pārlieku strauju algu kāpumu, kas varētu augšup dzīt arī inflāciju, noraizējies ir finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš, lai gan atzīst, ka patlaban potenciālais algu pieaugums vēl nav lielākais risks turpmākam inflācijas spiedienam, akcentē, ka esot jāskatās jau uz nākamo un aiznākamo gadu."Vairākās nozarēs pēc divu gadu pārtraukuma tagad atkal parādās apgrozījums, un saprotami, ka uzņēmējam gribēsies izmantot iespēju, lai celtu algas," teica Vilks.Tomēr Kazāks uzsvēra, ka jautājums nav tik daudz par algu līmeni, bet gan produktivitāti. "Manis pēc algas varētu būt kaut trīsreiz vai piecreiz augstākas, un es pats arī būtu priecīgs saņemt augstāku algu. Jautājums ir par produktivitāti un efektivitāti. Ja cilvēks var to algu nopelnīt uzņēmumam, tad lai arī viņam maksā!" pauda ekonomists.Saprotot, ka tas izklausīsies nepopulāri, viņš norādīja, ka arī valsts pārvaldē daudzos līmeņos atalgojums ir nesamērīgi zems salīdzinājumā ar privāto sektoru. Tāpēc, ja no valsts puses gribam saņemt kvalitatīvus lēmumus, cilvēkiem ir jāspēj arī kvalitatīvi samaksāt. "Jautājums ir par to, kāpēc viņiem atalgojums ir zems. Iespējams, darbs ir organizēts neefektīvi, ir pārāk daudz cilvēku. Tāpēc algu iesaldēšana un algu fonda iesaldēšana ir divas dažādas lietas. Man kā privātajā sektorā nodarbinātam cilvēkam ļoti rūp, lai valsts pieņemtu kvalitatīvus lēmumus. Bet, ja cilvēki ir slikti apmaksāti, kvalitāti zaudējam," skaidroja Kazāks.Viņš uzskata, ka viena no iespējām būtu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, bet palikušajiem algas paaugstināt. Turklāt ir skaidri jādefinē, kas cilvēkam ir jādara un kā tas tiks mērīts. "Ja cilvēks nedara savu darbu, tad atlaist un maksāt tikai par kvalitāti," tiešs bija Kazāks.Finanšu ministrs pieļāva, ka valsts pārvaldes algu fonds pašreizējā līmenī varētu palikt tuvākos divus gadus, taču esot jābūt lielākai elastībai tā iekšējā struktūrā, skatoties, cik ir darbinieku, kāda ir viņu motivācija un kādas ir atalgojuma gradācijas skalas, salīdzinot ar privāto sektoru. Viņaprāt, būtu nepieciešamas arī lielākas pašnoteikšanās iespējas atsevišķās institūcijās.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs algu kontekstā rosināja domāt arī par dažādiem sociālajiem slāņiem, kuros problēmas arī ir dažādas. Viņš atzina, ka SPRK ļoti lielas problēmas sagādā tas, ka komisijas speciālisti ir ievērojami zemāk apmaksāti nekā līdzvērtīgi darbinieki privātajā sektorā. "Rezultātā nav vairs cilvēku, kuri strādā. Tad vairs nevar būt arī jautājums par kvalitāti," atzina Lokenbahs.Lokenbaha skatījumā, atalgojuma gradācijai starp dažādiem līmeņiem ir jābūt izteiktākai, lai cilvēki būtu motivēti augt, iegūt papildu zināšanas un lai neveidotos situācija, ka valsts pārvaldi cilvēki ļoti mērķtiecīgi izmanto kā vietu, lai iegūtu pieredzi un zināšanas, bet pēc tam aizietu prom. "To nevaram pieļaut. Tas izmaksā pārāk dārgi," uzsvēra SPRK padomes priekšsēdētājs.Vilks apgalvoja, ka patlaban joprojām notiek virzība uz to, lai samazinātu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Šis rādītājs Latvijā joprojām esot augstāks par Baltijas vidējo līmeni. Patlaban šis rādītājs Latvijā ir aptuveni 8,5%, un mērķis ir to samazināt zem 8%.