Rosina algu kāpumu samērot ar produktivitāti un darba kvalitāti

.. atraduši kam prasīt padomu.. augļotājs nosauc viņu kā gribi paliek augļotājs...

Man šķiet , ka mūsu ierēdnim nav galvenais darba kvalitāte , bet galvenais , kā izlocīties , lai kaut kā mēģinātu atdot kādreiz ņemtos kredītus . Ja man būtu teikšana , tad parādnieks valsts darbā nestrādātu !

... nez ar kādām produktivitātēm un algu apmēriem šitie gudreļi spētu izskaidrot piem Āfrikā audzētas, Šveicē fasētas un viena vairumtirgotāja pa visu Eiropu izplatītās kafijas cenu atšķirību piem Vācijā un Latvijā ? Pie tam mazākais dīvainu atšķirību ! Algas augstākas kur ? Vācijā vai Latvijā ? Darbinieka produktivitāte ir augstāka kur ? Vācijā vai Latvijā ? Abās valstīs alga un pieliktais darbs ietilpst preces pašizmaksā ? Ietilpst. Pašizmaksa ietilpst cenā ? Arī ... ------- Tā KĀ viena un tā pati kafija Vācijā maksā pat divreiz lētāk, nekā lv ??? ------- Sevišķi, ja augusi Etiopijā un apstrādāta Šveicē ... ------- Lūk, kur ir ekonomiskais vienādojums ar pusotru nezināmo ... visi pusotra ir visgudrie eksperti ...

atbilde kindzuls- nav runa par grāmatvediskām manipulācijām, jo tās darbojas īsu laika periodu un neko neatrisina. Ir runa par to, vai ir pieprasījums kvalitatīvām detaļām vai darbam, vai ražotājs (izpildītajs) tās māk un spēj piedāvāt un vai viņam ir, kas par piedāvāto pērk un līdz galam norēķinās. Un tad par to, vai viņa izmaksas un darbs ir samērībā patēretajm laikam un līdzekļiem, tehnologijai un kvalitātei- mācību teorijā, protams, pieejams pieejamais, pat- ieskaitot pašsaprotamas likumīgas solidāras līgumiskas attiecības , realitātē - t.s.tirgus, bet vēl klāt-administratīvie un specifisko nianšu pārsteigumi un monopolu (tirgotaju, biržu) spēles ar resursu,materiālu cenu svārstībām un vēl juristu triki, lai samazinātu maksājamo un otram iegūtu ietaupījumu(papildu peļņu) un to gan mācību iestādēs nozaru specialistiem nemāca. Aprakstītais gadījums ir par to, ka pati valsts savos iepirkumos, kuru cenu izstrādajuši speciālisti ( te gan ir būtiski, cik zinoši speciālisti un cik sen atpakaļ) nosaka griestus jeb izmaksas, kas ir normāli. Bet tad,kad rodas ar izmaksu griestiem saistītas izmaiņas vai papildinājumi, uzņemejam un pakārtoti, arī strādājosam par to, piekritis izpildīt, jāsedz (japiemaksā ) šīs izmaksas un papildinājumi, nesamazinot produktivitāti, tieši otrādi- palielinot. Būtībā, vai nu pašam jāmaksā sev vai tas jādara bez atlīdzības. Tas nozīmē, ka uzņēmējam papildus jāmaksā pasūtītajam, ( vai valstij) strādniekiem vai jāsamazina izmaksas, uz kuru materialdaļu ir tehniskas atbilstības prasības (noteikta cena). Uzņēmējam ir divas iespejas,1- optimizēt, kas iespejams, lai panaktu izpildi( ne vienmēr izpildes laikā var investēt un modernizēt) vai samazināt izmaksas uz kvalitātes (sekojoši- bankrots) vai darbaspēka rēķina. Tas ir iemesls, kāpēc mums arī ir zemāka darba izmaksa par kvalitatīvi padarītu darbu un tie starpnieki ( lielie, koordinejošie) jeb uzņemēji- pārpircēji vairāk vai mazāk īsto preces (pakalpojuma ) vērtību saņem. tas nozīmē, ka tiek radīti un kultivēti apstakļi, kur produktivitate palielinās, vienlaicīgi samazinot novērtējumu- un šo produktivitates nenovērtēšanu var nosaukt par taupību, optimizāciju, māku strādāt utml. valsts līmenī.

Piekŗitu! Sen jau vajadzēja. Citādi, katrs, kas pat taisnu līniju novilkt nespēj, jau uzskata sevi par nez kādu specu.

Vēl jau ir vēl viens faktors - komersantu negausība, un īpaši regulējamās jomās! Tā nav mazinājusies arī tagad!!!

vai šis rosinājums nozīmē noteikt noteikt normas algu attiecībai pret apgrozījumu vai pret grāmatvediskajām manipulācijām ar peļņu? Pieņemsim, ka strādnieks 2004. gadā mēnesī izgatavoja kvalitatīvas 100 detaļas , tikpat 2007, tikpat 2011 un tikpat arī izgatavos 2015ajā. 2004 viņam par to samaksāja 100 naudas, 2007 - 400, 2011 - 300. Ja patēriņa cenas (enerģija, pārtika, sadzīves pakalpojumi) šajā laikā pieaugušas 2x (inflācija) , vai tas nozīmē, ka strādnieka produktivitāte ir 2x mazāka palikusi šajā laikā?

vecītim- ja spriestu tikai pēc sevis, tad te labu laiku jau nespriestu un darītu ko citu. vienīgais- pēc šitā "trenniņa" varbūt tiešām varēs darīt daudz pārdomātāk un racionalāk, ja tikai būs, kur darīt un, skumji, ar ko darīt.

Spried pec sevis?

vecajam- bet protams,pilnīgi piekrītu, īstenībā atlikusie uzņemēji ( atskaitot T.S. pastavīgos ģenerāluzņemējus, kuru stabilā peļņa ir darbaspeka apmaksas samazinašanās viens no cēloņiem un atsevisķus specifisku darbu veicējus- uzņemejus) atrodas neizbēgamā iznīkšanas procesā, šie te, kas darbojas un ir spējīgi darboties patlaban, vienkārši izrāda nelielu spītību, bet šo jautājumu drīz atrisinās.

Ko jūs te visi prātojat par tik gudrām lietām. Labie laiki bija tad, kad valdīja padumjie. Neviens nedomāja par tik nesaprotamām lietām kā kvalitāte, produktivitāte, darbinieku algas. Strādāja pēc savām spējām (izņemot pirmdienās). Kādu algu deva, tādu priecīgi nodzēra. Ja nu gribējās ko vairāk, tad bija gan jāstājas partijā. Tad toties visi specveikali bija vaļā. Netrūka ne vodka, ne dakterdesa. Vot, tie tik bija laiki! A tagad - tūlīt sūdzas, ja viena zeķe garāka par otru, un varas iestāžu darbinieki kādam uzbļauj. Nav gan cilvēkiem saprašanas.

UZŅĒMUMIEM,KURI NESPĒS MAKSĀT 80 PROCENTUS NO EIROPAS ALGAS IR JĀIZNĪKST. cITĀDI INNOVATORI UN EKONOMIKAS CĒLĀJI BŪS LUMPEŅI,UN PIRMSPENSIJAS VECUMA ĻAUDIS

-vecajam- visvairāk mani sajūsminās restauratoru iespējamā piesaiste no Āfrikas ( Zambizāras uc.) Birkava kunga lietderīgā koordinacijā. Savlaik man viens blakus strādajošs kolēģis mēģināja piesaistīt Rumānijas (laikam etniskos čigānus) viesstrādniekus. Mani vīri, tos ieraugot, aizbēga no objekta ( un labi vien darīja) un atnāca atpakaļ, kad rumāņi bija prom.

Par darbaspēka apmaksas palielināšanas iespējam saistībā ar pašlaik esošo valsts un pašvaldību iepirkumu politiku. Regulāri sastopama prakse valsts un pasvaldību iepirkumu noteikumos- uzņemejam visi materiali un darbi, kuru iztrūkums atklajies darbu veikšanas laikā, bija japaredz iepirkuma konkursu laikā un sastopoties ar tiem darbu veikšanas laikā, tie jāfinasē no uzņemēja līdzekļiem. Tā kā bez iztrūkstosiem materialiem realizācija nav iespejama funkcionali, attiecīgi samazinās jau esošais nodrosinātais darba atalgojums. Tas tieši ietekmē uzņemēja spēju attistīties- nevajag iedomāties, ka uzņēmēji visu t,s, peļņu notriec safari Kilamandžaro vai Ēģiptes kūrortos. Līdzekļi, kuri nepieciešami tehnoloģiski augstvērtīgu rīku, iekārtu, instrumentu uc, iegādei, tādējādi tiek ierobežoti , atttiecīgi aprīkojums ir zemakas klases, kas arī tiesi ietekmē darba kvalitāti, izejosi- atalgojumu. Biedriem Kamparam, Dombrovskim un Vilkam varbūt laiks praksē realizēt kādu iepirkumu finansu realizācijas personālā atbildībā, tad redzētu, cik attīstība, augšupeja un labklajība sasniedzama , ievērojot likumu un neapgrūtinot sevi un citus ar parādiem.

Vēl mani uzjautrina vāvuļošana par lētā darbaspēka ievešanu.Jūs varat iedomāties tunisieti ziemā krāmējam dēļus lauku gaterī? Vai patiešām mēģinasim atkārtot Eiropas kļūdas ? Izsludināsim konkursu etiopijas kuģu remontatslēdzniekiem? Un līdzi komplektā ar viesstrādniekiem nāks narkotirdzniecība un grūti apkarojamā etniskā noziedzība.....