Bezatbildīga politika
Finanšu palīdzības sniegšana bez apņēmības uzņemt austrumeiropiešus eirozonā, pēc analītiķu domām, ir bezatbildīga politika. Austrumi jāielaiž eirozonā nekavējoties, uzskata britu ekonomists Edvards Hjū, kurš pēdējos divus gadus rūpīgi sekojis norisēm Latvijas ekonomikā un raksta mūsu valstij veltītu blogu. "Māja deg, un ugunsgrēks ir steidzami jādzēš," Dienai saka E.Hjū un uzsver, ka tā ir ES atbildība — sniegt palīdzību grūtībās nonākušajām dalībvalstīm. Visefektīvākais vai pat "vienīgais dzīvotspējīgais risinājums", viņaprāt, ir drīza eiro ieviešana. "Teikdams — drīz, es nedomāju, ka Latvija rīt nonāks eirozonā," piebilst ekonomists. Taču Eiropai jāsūta satrauktajam tirgum stingrs signāls par apņemšanos mainīt pašreizējai situācijai neatbilstīgos Māstrihtas kritērijus. Pēc E.Hjū vārdiem, vidusceļa nav — vai nu eirozona jāpārvērš par visaptverošu organismu, vai tā ir vienkārši jālikvidē.
Savtīga interese
Ir arī otrs faktors, kādēļ būtu aktīvāk jāpalīdz austrumeiropiešiem, un tas ir pašu rietumu interesēs. "Problēmu mazināšana austrumos atbilstu rietumu savtīgajām interesēm, jo galu galā tās būs Rietumeiropas bankas, kas [sabrukuma gadījumā] piedzīvos milzu zaudējumus," saka E.Hjū un piebilst, ka visvairāk cietīs Austrija, Itālija un Zviedrija, kuru bankas aktīvi darbojas Baltijā un Centrāleiropā. Piemēram, Austrijas banku kredītportfelis Centrāleiropā sasniedz 80% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Gandrīz identisku viedokli laikrakstā Financial Times pauž komentētājs
Volfgangs Munhaus, kurš norāda — kad mājsaimniecības Ungārijā nespēs
samaksāt kredītus austriešu bankām, sabruks nevis Ungārija, bet
Austrija. "Krīzei Austrumeiropā tādējādi būs sistēmiska ietekme
eirozonā. Tātad to nevar uzskatīt par kāda cita problēmu, jo tā tāda
nav," raksta V.Munhaus. Daži uzņemšanas kritēriji pašlaik ir "pilnīgi
aplami", piemēram, prasība par inflāciju, kura nedrīkst pārsniegt
ttriju zemākās inflācijas valstu vidējo rādītāju, vērtē V.Munhaus.
"Drīz mēs varēsim runāt par deflāciju. Un tad iestāšanās kandidāte
nonāks absurdā situācijā — tai būs jāpanāk deflācija, lai pievienotos
eiro." Viņš piebilst, ka ir slavējama ES gatavība sniegt finanšu
palīdzību krīzes skartajiem, taču ar to vien nepietiek. "Finansiālas
palīdzības sniegšana bez stingas apņēmības dalībai eirozonā būtu
bezatbildīga rīcība," raksta komentētājs.
Pagaidām nepiekrīt
Taču Eiropas Komisija (EK) iespēju pārskatīt Māstrihtas kritērijus patlaban neizskata. Ekonomikas un finanšu lietu komisāra Hoakina Almunias pārstāve Amēlija Torresa Dienai teica, ka EK neplāno mainīt iestāšanās nosacījumus: "Komisārs savu viedokli ir formulējis absolūti skaidri — nosacījumi ir pamatoti, jo to uzdevums ir sagatavot tautsaimniecību dzīvei vienotā monetārā vidē." A.Torresa norādīja, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijai Brisele ir atvēlējusi 3,1 miljardu eiro un pirmais maksājums — 1 miljards — ir jau pārskaitīts.
Taču E.Hjū un V.Munhaus ir pārliecināti, ka ar šādu palīdzību nepietiks, Eiropai jārīkojas radikālāk. Uz aktīvāku rīcību Eiropas līderus mudinājis arī Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks. Viņaprāt, pasivitāte novedīs pie jauna Eiropas sadalījuma. "Ir pagājuši 20 gadi kopš Eiropas apvienošanās — tā būtu traģēdija, ja mēs tai ļautu no jauna sašķelties," vairākkārt uzsvēra R.Zēliks.
Latvijas Bankas viedokli par šo tēmu Dienai divās dienās neizdevās iegūt.