Tas teikts šodien valdības sēdes slēgtajā daļā izskatītajā EM koncepcijā par nepieciešamajām darbībām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu ieviešanā.
Tiesa, valdība uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par šo koncepciju, pret kurā izvēlēto variantu iestājās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") norādīja, ka pie priekšlikuma vēl tikšot strādāts, taču virzīts tiks EM atbalstītais variants. Ministrs biznesa portālam "Nozare.lv" teica, ka tas tiks virzīts tālāk par spīti SPRK iebildumiem.
Koncepcijā teikts - lai īstenotu ES direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un izveidotu neatkarīga sistēmas operatora modeli, EM Latvijai par piemērotāko risinājumu piedāvā neatkarīga sistēmas operatora izveidošanu, jo tas nodrošinās pārvaldes sistēmas operatora funkciju un pārvades pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, tāpat nepastāv juridiski šķēršļi tā ieviešanai, bet administratīvo izmaksu pieaugums ir kontrolējams un saprātīgs, līdz ar to tas būtiski neietekmēs pārvades pakalpojumu tarifus.
EM koncepcija paredz vispirms dibināt jaunu "Latvenergo" meitassabiedrību, kas nākotnē būtu tīklu aktīvu īpašnieks un veiktu pārvades sistēmas ekspluatācijas funkcijas. Jaundibinātajai meitassabiedrībai koncerns nodotu īpašumā pārvades tīklus, veicot ieguldījumu pamatkapitālā vai slēdzot uzņēmuma pārejas līgumu.
Savukārt "Augstsprieguma tīkls" uz uzņēmuma pārejas līguma pamata nodotu šai sabiedrībai tos aktīvus un saistības, kuras ir saistītas ar tīklu uzturēšanu un ekspluatāciju. Uzņēmuma pārejas rezultātā esošā "Augstsprieguma tīkla" rīcībā paliktu tie darbinieki, aktīvi un saistības, kas nepieciešami tikai pārvaldes sistēmas operatora funkciju izpildei. "Augstsprieguma tīkls" turpinātu sniegt pārvades sistēmas pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ievērojot licences noteikumus, nodrošinot nepārtrauktību saistībās (līgumos) ar trešajām personām u.c.
"Augstsprieguma tīkla" pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrību ir nepieciešams, ka valsts pērk no "Latvenergo" tai piederošās kapitāla daļas (akcijas) uzņēmumā, tādējādi valstij kļūstot par "Augstsprieguma tīkla" kapitāla daļu īpašnieku.
Tā kā EM vienlaikus izstrādā un īsteno enerģētikas politiku un ir valsts kapitāla daļu turētāja "Latvenergo", šāda situācija rada interešu konfliktu, tāpēc, veicot pārvaldes sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu, nepieciešams izvērtēt "Latvenergo" valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas nodošanu citai ministrijai.
EM ierosina "Augstsprieguma tīkla" kapitāla daļu apmaksu veikt no līdzekļiem, kas iegūti no "Latvenergo" maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu, proti, dividendēs izmaksātās peļņas daļas. "Latvenergo" 2009.gada neauditētā peļņa ir aptuveni 19,7 miljoni latu, savukārt "Augstsprieguma tīkla" provizoriskā kapitāla daļu vērtība uz to pārdošanas brīdi varētu būt aptuveni 50 000 latu.
Lai īstenotu šī modeļa ieviešanu dzīvē, valdībai un EM nākamā gada janvārī jālemj par "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētāja maiņas nepieciešamību, bet EM jāizstrādā normatīvo aktu projekts un jāiesniedz Ministru kabinetā.
Šā modeļa ieviešanai nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.
2015.gadā, izvērtējot izvēlētā pārvaldes sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstību un "Latvenergo" koncerna finanšu situāciju, EM jāizskata iespējas ieviest modeli, kas paredz veikt pilnīgu sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu.
Pret šo priekšlikumu iebilst SPRK. Zariņš uzskata, ka EM piedāvātā koncepcija neparedz visus tā dēvētās ES Trešās enerģētikas paketes noteikumus, turklāt izvēlētais modelis balstās tikai uz pieņēmumiem.
Kā piemēru viņš minēja prognozes par katra modeļa ietekmi uz "Latvenergo" kredītsaistībām, par ko trūkst konkrētu aprēķinu. Viņš izteica šaubas, ka bankām ir lūgts izteikt savu viedokli.
Viņaprāt, veiktais izvērtējums nav uzskatāms par ilgtermiņa izvērtējumu un izvēlēts modelis, ko ērtāk īstenot "Latvenergo". "Radās sajūta, ka "Latvenergo", nevis ministrija izstrādā šo modeli, bet gribētos, lai ministrija padomā arī par patērētāju interesēm," vērtēja pašreizējais SPRK vadītājs.
Pēc Zariņa teiktā, ja tiks īstenots EM piedāvātais modelis, SPRK nevarēs īstenot pārraudzību, jo netiek runāts par vairākiem aspektiem, kas skar regulatoru. Proti, runa ir par regulatora neatkarības nostiprināšanu un tiesībām lemt par savu budžetu. Regulators būšot galvenais spēlētājs pēc tam, kad tiks īstenotas ES prasības. Viņaprāt, situācija ar SPRK ir līdzīga kā ar Latvijas Banku, taču vēl aktuālāka, jo iestāde ne tikai pārrauga uzņēmumus, bet arī konkurē attiecībā uz speciālistiem.
"Atsevišķa operatora nodalīšana, vienlaikus likumos neparedzot nepieciešamās funkcijas pārvades sistēmas operatora un tīklu īpašnieka uzraudzībai, ir bezjēdzīga - šāda darbības imitācija neuzlabo lietotāju stāvokli un konkurences līmeni tirgū, kā arī neizpilda visas elektroenerģijas tirgus direktīvas prasības," pēc valdības sēdes izplatītajā paziņojumā norāda SPRK.
SPRK par labāku uzskata pirmo no kopumā trīs EM vērtētajiem modeļiem, saskaņā ar kuru pārvades sistēma, kas patlaban ir koncerna "Latvenergo" īpašumā, tiek atsavināta un tiek veikti attiecīgi grozījumi Enerģētikas likumā. Zariņš teica, ka arī koncepcijas autori atzinuši, ka šis modelis nodrošinātu viscaurskatāmākos un efektīvākos nosacījumus. Kā šķērslis tiek minēts Enerģētikas likuma pants, saskaņā ar kuru nedz "Latvenergo" akcijas, nedz pārvades tīklus un citus objektus, nedz reorganizācijas rezultātā jaunizveidoto tiesību subjektu nevar privatizēt vai atsavināt.
Zariņš gan uzskata, ka šis pants pieļauj iespēju īstenot pirmo variantu. Viņš atzina, ka tas prasa vairāk darba un rada lielākas problēmas, taču, viņaprāt, tas būtu izdevīgāks arī bankām.
"Kāpēc Lietuva un Igaunija var, bet Latvija nevar? Kas mums ir citādāk?" vaicāja Zariņš un piebilda, ka SPRK nav vienkārši nostājusies pozā. Viņš arī norādīja, ka laika nav daudz - likumos ES normas jāievieš līdz martam. "Stīvēties nav laika," teica regulatora vadītājs. Neizpildot prasības par pārvades operatora nodalīšanu un regulatoru, Latvijai var draudēt sankcijas.
Lai pārvades sistēmas operatora nodalīšana dotu gaidīto efektu, vienlaikus jāveic izmaiņas Enerģētikas likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā un regulatora likumā, paredzot reālu, tostarp finansiālu, pārvades operatora neatkarību, pilnībā funkcionējoša tirgus ieviešanu, stiprinot regulatora neatkarību un rīcībspēju jauno likuma normu uzraudzībā, norāda SPRK.
Kampars "Nozare.lv" noraidīja SPRK iebildumus par neatkarības nodrošināšanu, norādot, ka tās padomes locekļus ieceļ Saeima un iestādei ir arī konstants finansējums.