Viņa norādīja, ka krīze ir izsmēlusi rezerves, parādot visas Latvijas mediju sistēmas vājās vietas un liekot daļai plašsaziņas līdzekļu atteikties no savas unikālās funkcijas nodrošināt sabiedrību ar atbildīgi pasniegtu un kvalitatīvu informāciju.
"Šajā gadā jau gluži kā izmocītam organismam [medijiem] uz āru izlauzās visas problēmas, kuru lielākā daļa ir saistītas ar mediju uzdevumiem, atbildību un funkcijām. Proti, lai izdzīvotu, daļa mediju Latvijā ir lielā mērā atteikušies no savas unikālās, vitālās funkcijas nodrošināt sabiedrību ar atbildīgi pasniegtu, kvalitatīvu informāciju," teica eksperte.
Patlaban Latvijā tiek pārdefinēta visa mediju sistēma, mainās mediju tirgus dalībnieku struktūra.
"Pēc katastrofāli straujā reklāmas tirgus krituma galvenā prioritāte, arī sabiedrisko mediju vidē, ir izmisīgas darbības, lai nopelnītu naudu, kaut mazu naudiņu. Ja iepriekš daudzu mediju ietekme un spēks ļāva tiem darboties neatkarīgi, ar pašcieņu, neizpatikt visām reklāmdevēju vēlmēm, tad ļoti lielā mērā šogad tas ir manījies," sacīja Rožukalne.
Viņasprāt, šī situācija radījusi augsta līmeņa komercializāciju, arī satura. "Līdz ar to veidojas disproporcija starp kvalitatīvu saturu un ļoti ietekmētu komerciālu saturu. Es pat teiktu, ka komerciāli pakļauts saturs dominē un ir pavisam nelielas, slikti pamanāmas tās satura daļas, kas sniedz sabiedrībai būtisku informāciju - to, kas tai ir svarīgs, neatkarīgi analizē notiekošo," uzsvēra eksperte.
"To sakot, es gribētu atšķirt divas dažādi vērtējamas parādības," paskaidroja Rožukalne. "Pirmkārt, tirgus konkurences diktētus centienus savu saturu padarīt pievilcīgāku reklāmdevējam, uzlabojot reitingus, pārveidojot saturisko piedāvājumu. Otrkārt, redakcionālā satura un reklāmdevējam izdevīga satura nemanāmu saplūdināšanu, lai piesaistītu jebkādus reklāmas līdzekļus. Līdz ar to princips, ka “reklāma ir brīvās preses kalpone”, ka reklāmdevēju nauda palīdz medijiem veidot neatkarīgu saturu, Latvijā nedarbojas, jo reklāmdevēju ir pārāk maz un tie ļoti ietekmē saturu."
Otra lielā problēma, kas parādījās pirms un arī pēc nesenajām Saeimas vēlēšanām, saistīta ar mediju politisko atkarību, kas arī skaidrojama ar vēlmi izdzīvot. "Kaut vai izpatīkot politiskajām interesēm - jaunām, kā to varēja vērot LNT un PBK, un jau ilgstoši fiksētām, īpaši krievu presē," klāstīja eksperte.
"Tātad lielākā daļa mediju šogad atbildēja uz galveno jautājumu – kāda mērķu dēļ tie pastāv? Atbildes nebija sabiedrības interesēm draudzīgas," viņa piebilda.