Eksperte, šķiet, ir sapiņķerējusies pašas izvirzītajos kritērijos: uzticams, neatkarīgs un kvalitatīvs, jo dīvainā kārtā šie saraksti nesakrīt. Minēšu tikai vienu piemēru - kā kvalitatīvu žurnālistikas paraugu Rožukalne izceļ Liepājas avīzi Kurzemes Vārds, kurā, lūk, tiekot attīstīta pētnieciskā žurnālistika. Šai avīzei, var saprast, der arī uzticēties. Iespējams, tā pat ir, taču Rožukalnes «neatkarīgo» mediju sarakstā Kurzemes Vārds nefigurē. Tad jautājums - ko šī avīze un cik objektīvi pēta, un kā tās pētījumiem var uzticēties, ja tā ir «atkarīga»?
Rožukalnes spriedumi nav balstīti nedz uz faktiem, nedz pat uz pieņēmumiem, daudzviet ir neloģiski, emocionāli un cauri tiem spīd acīmredzamas mediju un pat personāliju simpātijas, uz ko kā privātpersonai - kā lasītājai un skatītajai - viņai ir absolūtas tiesības. Šādā griezumā uz to, ka lielākā daļa no koncerna Diena izdevumiem nav viņas sarakstos, varētu pat nereaģēt. Taču Rožukalne uzstājas ne kā privātpersona, bet gan kā Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Žurnālistika un Multimediju komunikācija vadītāja, turklāt viņa arī ir Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja. Un ar šādiem «tituliem» Rožukalnes mirkļa vājumi - «patīk, nepatīk» secinājumi - nevar būt pieņemami.
Mediju ekspertei, pirms ņemt un ko analizēt, derētu zināt, ka vārda brīvība un mediju neatkarība nesākas un nebeidzas nedz ar likumiem, īpašniekiem - vietējiem vai ārvalstu -, nedz arī kritiķiem, bet gan ar ikviena žurnālista iekšējo vārda brīvību, iekšējo neatkarību, neietekmējamību un pārliecību, ka viņš strādā sabiedrības interesēs. Es ceru, ka tieši šo žurnālistikas zelta likumu Rožukalne māca saviem studentiem jau pirmajā kursā un pirmajā lekcijā un veido žurnālistikas mugurkaulu neatkarīgi no tā, kādi vēji pūš pār to galvām, nevis kā uzskates materiālus izdala apšaubāmus «sarakstiņus».
Koncernā Diena, t. i., gan laikrakstos Diena un Dienas Bizness, gan reģionālajā presē un Dienas žurnālos žurnālista un redaktora neatkarība ir akmenī cirsta vērtība, un, par spīti šādām «rožukalnībām», aizdomām un mājieniem, šie visi mediji kvalitatīvi turpina savu darbu un ir lasīti ļoti plašā auditorijā. Turklāt pati Rožukalne ir regulāra ārštata autore Dienas izdevumos un ļoti labi zina, ka ne reizi viņas rakstītās mediju recenzijas nav cenzētas vai jelkādi citādi ietekmētas.