"Zināmā mērā G.Ulmaņa loma parādījās arī pēc 1995.gada Saeimas vēlēšanām, kad Saeimā spēku samērs bija aptuveni 50 pret 50, bet beigu beigās tomēr izdevās izveidot valdību. Pateikt, ka tas bija viena cilvēka nopelns gan nebūtu pareizi, jo daudzi uz to strādāja," saka A.Runcis. "Viņš pats daudz runā par savu lomu Krievijas armijas izvešanā, bet es domāju, ka tur faktiski nebija tik daudz viņa, kā mūsu tā laika stratēģisko partneru – ASV, Lielbritānijas un citu valstu, nopelna. Drīzāk toreiz no mūsējiem vienkārši prasīja piekrišanu, un daudz ko izdarīja mūsu vietā.""Runājot par Vairu Vīķi-Freibergu, ja godīgi, īsti nezinu, kādi ir viņas sasniegumi iekšpolitikā. Manuprāt, nekas izcils nebija – viņa iekšpolitiku īsti neizprata un tā nebija dominējošā viņas interešu sfēra. Tā drīzāk bija ārpolitika – viņai bija labas attiecības ar daudzu valstu vadītājiem, pateicoties valodu zināšanām, intelektam, psihologa zināšanām. Tomēr pateikt, ka mēs nebūtu ES un NATO, ja nebūtu Vīķe-Freiberga, nevar – tas jau nav tikai viņas nopelns," komentēja politologs."Ja godīgi, nezinu īsti par ko viņu slavēt, jo viņa dzīvoja nosacītos siltumnīcas apstākļos, nosacīti “treknajos gados”. Kas zina, kā viņai būtu gājis tagad, šajos "liesajos gados"," sacīja A.Runcis."Valdis Zatlers, savukārt, ir trāpījies vissmagākajā peridoā, kad bija ārkārtīgi liela neapmierinātība gan ar Saeimu, gan valdību. Jāmin arī viņa neveiksmīgā nominēšana, kurā viņš kļuva par tādu kā bez vainas vainīgo. Bet pēc 2009.gada 13.janvāra viņš ļoti veiksmīgi spēja atrisināt situāciju, ar Saeimas atlaišans draudiem un uzdevumiem, kurus viņš tai deva. Ņemot vērā, ka viņš augstākās amatpersonas postenī nokļuva galīgi "zaļš", salīdzinot visus trīs prezidentus savā starpā, viņš ir izrādījis vislielāko progresu. Uz sitienu nenāk prātā lielas viņa neveiksmes, varbūt kādi atsevišķi izteicieni, kas tika daudz kur tiražēti, bet šādi izteicieni ir ikvienas valsts politiķiem. Kaut vai atceraties [bijušā Francijas prezidenta Žaka] Širaka slaveno frāzi par "neizmantoto iespēju paklusēt", vai arī gadījumu, kad Vaira Vīķe-Freiberga pagrozīja pirkstu pie deniņiem, kas bija emocionāls un ļoti neveiksmīgs žests. Bet tā ir dzīve, jo prezidents arī ir tikai cilvēks," sacīja A.Runcis.
Runcis: kas zina, kā Vīķei-Freibergai būtu gājis tagad, "liesajos gados"
Guntim Ulmanim bija jāveido prezidenta institūcija kā tāda, jo patiesībā viņš saņēma tikai nosaukumu. Viens no viņa nopelniem, ir tas, ka viņš spēja izveidot šo institūciju un nodot to tālāk Vairai Vīķei-Freibergai, kopš neatkarības atgūšanas līdzšinējo trīs Valsts prezidentu veikuma izvērtējumā izteicās politologs Andris Runcis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.