Šā gada pavasara pirmie divi mēneši, tāpat kā pagājušajā gadā, ir siltāki par normu, pie kam šogad novirze no normas ir pat nedaudz lielāka nekā 2010.gadā. Nokrišņu gan šogad ir mazāk nekā pagājušogad - zemāks par normu mēneša nokrišņu daudzums šogad bija jau no februāra, martā un aprīlī tikai nedaudz pārsniedzot pusi no normatīvā nokrišņu daudzuma.
Ilggadējie novērojumi liecina, ka vissiltākais laiks aprīlī ir bijis 2000.gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 9,4 grādi. Siltāko pavasara vidus mēnešu pirmajā desmitā kā sestais un septītais ir 2008.gada un 2009.gada aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru plus 7,2 un plus 6,9 grādi. Pagājušā, 2010.gada aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 6 grādi, kas bija 1,3 grādi virs normas.
Savukārt viszemākā gaisa temperatūra aprīlī ir bijusi 1929.gadā, kad mēnesī vidējā gaisa temperatūra bijusi mīnus 0,4 grādi.
Šogad aprīlis siltāks par normu bija visā Latvijā. Auksto vēju no jūras puses ietekmē viszemākās mēneša vidējās gaisa temperatūras - no plus 4,7 līdz plus 4,8 grādiem - bija Rīgas jūras līča austrumu daļā. Jūras piekrastes teritorijās gaisa temperatūra bija arī vistuvāk normai - Saulkrastos tikai 0,1 grādu virs tās. Turpretī iekšzemē bija jūtami siltāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem, visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra - plus 8,3 grādi - tika reģistrēta Bauskā.
Aprīļa otrajā dekādē Latvijas lielākajā daļā, jūras vējiem pakļautajos piekrastes rajonos - trešās dekādes sākumā, sākās augu veģetācijas periods. Trešā dekāde bija vissiltākais aprīļa periods, laikā no 24.aprīļa līdz 27.aprīlim diennakts maksimālā gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza plus 20 grādus, visaugstāko temperatūru sasniedzot 26.aprīlī Jelgavā - plus 23,9 grādus un 27.aprīlī Jelgavā un Bauskā - plus 23,8 grādus.
Savukārt viszemākās diennakts vidējās gaisa temperatūras bija pirmās dekādes beigās, kā arī otrās dekādes sākumā un beigās. Šai laikā, vējiem pūšot pārsvarā no ziemeļrietumu puses, aukstumu no jūras ar vēl vietām esošiem ledus gabaliem visvairāk juta Rīgas līča austrumu piekrastē. Naktī uz 20.aprīlī tika fiksēta aprīļa viszemākā gaisa temperatūra - Ainažos tad bija mīnus 5,6, bet Saulkrastos - mīnus 4,8 grādi.
Šā gada aprīļa nokrišņu daudzums Latvijā bija 62% no ilggadējās normas, tādējādi ierindojot šo mēnesi sausāko aprīļu rindas trešā desmita vidū. Vēsturiskie dati rāda, ka vissausākais pavasara vidus mēnesis Latvijā ir bijis 1974.gadā, kad nokrišņi bija tikai 11% no normas, bet otrais sausākais, ar nokrišņu daudzumu vidēji tikai 19% no normas, ir bijis 2009.gada aprīlis. Turpretī 1956.gada un 1977.gada aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza normu. Pagājušā, 2010.gada aprīlī nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 79% no ilggadējās normas.
Lielākajā Latvijas daļā aprīļa nokrišņu daudzums bija zem normas. Nokrišņu mēneša norma sasniegta tikai Kurzemes vidienē, kur sevišķi intensīvi nokrišņi bija 8.aprīlī, bet vismazāk nokrišņu gan pēc to daudzuma, gan salīdzinājumā ar normu bija Vidzemē un Latgales dienvidos.
Lielākā daļa no visiem aprīļa nokrišņiem bija laikā no 1.aprīļa līdz 11.aprīlim. Mēneša pirmās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 170% no normas, otrajā dekādē nokrišņu daudzums bija 30%, bet trešajā - tikai 2% no normas.
Mēneša laikā vislielākais nokrišņu daudzums, kas aptvēra visu Latviju, bija no 6.aprīļa līdz 8.aprīlim, kad trīs dienu nokrišņu daudzums teritorijas lielākajā daļā pārsniedza visas dekādes normu, Ogres novada Lielpēčos un Kuldīgā pat vairāk nekā divas reizes. Kuldīgā 8.aprīlī tika reģistrēts šai mēnesī Latvijā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums - 20 milimetri, kas ir līdzvērtīgs pusmēneša normai. Pēc 11.aprīļa nokrišņi bija tikai retumis, īslaicīgi, intensitātē vāji un daudzumā nelieli.
Lai gan visu pirmo dekādi nokrišņi Latvijā bija slapjš sniegs un vietām arī sniegs, mēneša pirmajā pusē izkusa arī vēl Austrumlatvijā atlikušie sniega krājumi. Lielākajā Austrumlatvijas daļā klajās vietās noturīgā sniega sega izzuda 4.aprīlī un 5.aprīlī, visilgāk - līdz 10.aprīlim - saglabājoties Alūksnes augstienē. Pēdējās sniega pēdas lauku teritorijās izzuda līdz mēneša vidum.
Tādējādi aizvadītai ziemai ir bijusi raksturīga ilga, noturīga un bieza sniega sega. Sniega sega Latvijā izveidojās 2010.gada novembra trešās dekādes vidū, kas vidēji Latvijā ir gandrīz mēnesi agrāk par ilggadējiem vidējiem termiņiem. Noturīga sniega sega saglabājās četrus mēnešus, kas kopumā Latvijā ir mēnesi ilgāk par vidējiem rādītājiem, un izzuda pakāpeniski laikā no marta līdz aprīļa pirmajai dekādei, kas lielākajā teritorijas daļā ir vēlāk par ilggadējiem vidējiem termiņiem. Visus četrus mēnešus sniega sega bija biezāka par normu, vislielāko gan dekādes vidējo, gan diennakts maksimālo biezumu sasniedzot 2011.gada janvāra pirmajā dekādē.
Pēdējo reizi tik ilga un kopumā vēl biezāka sniega sega Latvijā bija 1995.-1996.gada ziemā - uz palikšanu sniega sega izveidojās 1995.gada decembra vidū un noturīgi saglabājās līdz 1996.gada aprīļa vidum.
Aprīlī vēju virzienos dominēja ziemeļrietumu puses vēji, kas atkārtojās divas reizes biežāk par ilggadējiem vidējiem rādītājiem. Savukārt jūtami retāk nekā parasti šajā laikā vējš pūta no dienvidaustrumu un austrumu puses. Lai gan kopumā aprīlī vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija 0,5 līdz 0,7 metrus sekundē (m/s) mazāks par normu, mēneša laikā vēja ātrums bija nevienmērīgs. Stipri un brāzmaini vēji pūta no 7.aprīļa līdz 10.aprīlim. Naktī no 7.aprīļa uz 8.aprīlī visstiprākās vēja brāzmas bija Latvijas ziemeļrietumu un centrālajos rajonos - Ventspilī un Kolkā līdz 27-30 m/s, Rīgā līdz 24 m/s, iekšzemes rajonos līdz 20-25 m/s.
Aprīlī Kurzemes rietumu un piekrastes rajonos migla tika novērota vidēji katru trešo ceturto dienu, citviet Latvijā divas līdz piecas dienas mēnesī.