Šos pretrunīgos viedokļus izsauca LTV nacionālā pasūtījuma projekts un tajā ietvertā attīstības stratēģija nākamajiem trim gadiem, kas ceturtdien tika prezentēta sabiedrībai NRTP atklātā sēdē. "Ja mēs veidojam raidījumus, kurus neviens neskatās, mēs sevi mānām. Ir jāmainās, jāmeklē iespējas, kā uzrunāt auditoriju," skaidroja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. LTV vadības pārstāvji ceturtdien norādīja, ka LTV esot jārod ceļi, kā uzrunāt arī jaunāku auditoriju. E.Kots apgalvoja, ka LTV esot atradusi formātus, kā izpildīt savu misiju, veidojot jēgpilnu saturu, bet tajā pašā laikā arī sasniedzot plašāku auditoriju. Nākamā gada sākumā plānots strādāt divu kanālu ietvaros, taču gada otrajā pusē testa režīmā jau varētu sākt strādāt arī jaunais kanāls LTV kultūra. Plānots, ka tas būs uz auditoriju "ar priekšzināšanām" orientēts kanāls, kura prioritātes būšot kultūras, bērnu, zinātniskie, izglītojošie raidījumi, savukārt 1.kanāls tikšot vērsts uz plašāku auditoriju un tā centrālā prioritāte būšot ziņas un informatīvi dokumentālie raidījumi. Līdz ar LTV kultūra kanāla darbošanos testa režīmā no 1.kanāla uz to varētu tikt pārcelti atsevišķi raidījumi, ko LTV vadība atsakās minēt. Jau ziņots, ka nākamgad LTV ēterā vairs neparādīsies vairāki raidījumi, piemēram, Mēs esam, Valsts pirmās personas, Vakara intervija. Uz jautājumu, kādi kritēriji bija šo raidījumu izņemšanai no ētera, LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs minēja raidījumu reitingus un to atbilstību katram raidījumam noteiktajai iespējamajai sasniedzamajai auditorijai. No E.Kota teiktā izriet, ka LTV plāno pielietot līdzīgu shēmu kā pirms pāris gadiem, kad likvidēti vairāki šauri segmentēti kultūras raidījumi un ticis izveidots plašākai auditorijai paredzēts raidījums 100 g kultūras. Arī tagad tiks likvidēti vairāki raidījumi, lai iegūtu līdzekļus plašākas tematikas informatīvi dokumentālā raidījuma izveidošanai. Noprotams, ka ar to domāts LTV plānotais diskusiju raidījums darba dienu vakaros. Jau vēstīts, ka LTV arī plāno palielināt ziņu apjomu, ieviešot dienas ziņas. LTV 1.kanāla direktore Baiba Šmite nenoliedz, ka bērnu un jauniešu raidījumi pagaidām ir viena no LTV vājajām vietām, pie kā tikšot strādāts. Tāpat būšot arī jauns sestdienas vakaru izklaidējošo raidījumu formāts, kā arī iknedēļas kultūras raidījums. Nākamgad LTV plāno mainīt attiecības ar neatkarīgajiem producentiem un raidījumus, kuras finansē kādas institūcijas, piemēram, ministrijas, rādīt kā televeikalu vai arī piedāvājot pārskaitīt naudu pašai LTV, kas izsludinātu konkursu uz noteiktas tematikas raidījumu veidošanu. Galīgo nacionālā pasūtījuma versiju NRTP varētu apstiprināt pēc divām nedēļām, kad LTV to būs labojusi, bet, kā norādīja NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins, "visumā skatījums ir pozitīvs", labi to vērtēja vēl vairāki NRTP biedri. Stratēģiju kritizē R.Ķīlis, kurš uzskata, ka "tas ir kaut kāds uzmetums" — izmaiņām trūkst pamatojuma, nerodoties iespaids, ka būtu veikts kvalitatīvs pētījums, lai noskaidrotu, kas ir LTV auditorija, lai arī E.Kots apgalvoja, ka atsevišķi pētījumi ir veikti. Tāpat stratēģijā neesot sadaļas par iespējamajiem riskiem, kam ekonomiskās krīzes laikā bija jābūt īpaši nozīmīgai.
Sabiedriskās televīzijas stratēģija saņem pretrunīgus vērtējumus
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēža vietniece Dace Buceniece, kura, NRTP strādājot, ir piedzīvojusi piecus Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektorus, norāda, ka "tas ir labākais dokuments, ko esmu redzējusi". Toties sociālantropologs Roberts Ķīlis Dienai atzīst — ja kāds bankas darbinieks iesniegtu tādas kvalitātes stratēģiju, viņš tiktu atlaists no darba un NRTP, to pieņemot, var nonākt "lielās ziepēs".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.