Šadurskis rosina pilnībā finansēt augstāko izglītību valsts dibinātās augstskolās

Patlaban Latvijā ir ačgārna proporcija studiju finansējumā – ap 75% studējošo studijas apmaksā paši, kamēr lielākajā daļā ES dalībvalstu 80-90% un vairāk studiju vietu apmaksā valsts, norāda Saeimas deputāts. «Plānošana pārejai uz augstskolu pilnu budžeta finansēšanu ir svarīga savlaicīgi un tieši šobrīd – recesijas laikā –, lai iespējami mazinātu cilvēkresursu zaudējumus zinātnei un inovācijām,» saka K.Šadurskis.Sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā paredz, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas finansē no valsts budžeta līdzekļiem, sākot ar 2014.gadu, savukārt, lai sasniegtu studiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem valsts dibinātās augstskolās, Ministru kabinets, sākot ar 2011.gadu, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.Lai nodrošinātu pārejas uz valsts finansētu izglītību pakāpeniskumu, paredzēts, ka noteikumu par studiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem valsts dibinātās augstskolās, ne vēlāk kā no 2012.gada 1.janvāra, valsts finansē pilnā apmērā doktora studiju programmas un ne mazāk kā pusi studiju vietu valsts dibinātās augstskolās. Kopš 2006.gada 10.maija Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi - dalībvalstīm 2010.gadā augstākās izglītības studijām sniegt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Vislielākais augstākās izglītības valsts budžeta finansējuma īpatsvars Latvijā bija 1995.gadā, kad tas sasniedza 0,9 procentus. Līdz 2003.gadam Latvijā nemitīgi samazinājās šīs budžeta daļas finansējuma īpatsvars, sasniedzot minimumu 2003.gadā, kad tas bija 0,52%, pēc tam sākās neliels kāpums.