Dienas aptaujātie koalīcijas un arī opozīcijas frakciju vadītāji idejai, ka arī parlamentam jābūt solidāram ar valdību un algas jāapcērp tāpat kā visiem, pievienojās, taču rīcību gaida no prezidija. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) vēl otrdien atrunājās, ka no prezidija nekādai iniciatīvai par deputātu atlīdzību apcirpšanu nav jāseko un ka ar to jānodarbojas Saeimas frakcijām vai Saeimas Budžeta un finanšu komisijai. Tomēr trešdien domas viņš bija mainījis un atzina, ka rīcība būšot. Proti, ceturtdien, kādā no Saeimas sēdes starpbrīžiem, parlamenta spīkers sasaukšot Saeimas frakciju padomes sēdi, kurā lūgs frakciju vadītājus izteikt priekšlikumus, kā samazināt atlīdzībām atvēlētos izdevumus, lai solidarizētos ar citām valsts budžeta finansētajam iestādēm, kurām parlamenta pirms nedēļas pieņemtais likums atlīdzību fondus prasa samazināt par 15%. G.Daudze atzina, ka viņa skatījumā apcirpt varētu Saeimas deputātu kompensācijām (telefonsakaru, reprezentācijas izdevumiem) atvēlētos līdzekļus. Tāpat viņš rosināšot diskutēt par atteikšanos no atlīdzības par deputātu darbu Saeimas apakškomisijās. Parlamenta priekšstāvis uzsvēra, ka deputātu un Saeimas darbinieku algu samazināšanu salīdzinājumā ar pašreizējām algām viņš neredzot kā saprātīgu risinājumu. Deputātu algas bez piemaksām par darbu komisijās, kompensācijām atbilstoši veicamajam amatam nemaz neesot tik lielas — amatalga sasniedz 1232 latus pirms nodokļu nomaksas. Turklāt esot virkne deputātu, īpaši no opozīcijas, kuri nav nodarbināti komisijās un līdz ar to arī nesaņemot piemaksas. Saeimas mājaslapā pieejamā informācija gan liecina, ka lielākajam vairākumam deputātu, vidējie mēneša ienākumi ir tuvi 2000 latiem (ar nodokļiem). Dienas aptaujātie koalīcijas un atsevišķu opozīcijas frakciju vadītāji atzina, ka pret ideju samazināt deputātu atalgojumu neiebildīs. Ja Saeimas prezidijs priekšlikumus piedāvāšot, frakcijas tos atbalstīšot, taču paši ar piedāvājumiem cirpt algas nenāks. Iepriekš bija plānots, ka nākamgad deputātu algas palielinās vidēji par 40%, taču novembra sākumā, ņemot vērā valdības noteikto taupības režīmu, arī Saeima pārskatīja plānotos tēriņus un no algu celšanas atteicās. ***Cik tērē Saeima? 2007.gadā — 12,8 miljoni latu. 2008.gadā — 15,36 miljoni latu. 2009.gadā Saeimas budžetu plānoja 17,98 miljonu latu apmērā. Pieņemot 2009.gada valsts budžetu 2.lasījumā, Saeima savus izdevumus apgrieza par 3,23 miljoniem latu, būtiski ietaupot uz iepriekš plānotā deputātu un Saeimas darbinieku algu palielinājuma. Taupīt deputāti izlēma arī uz komandējumu rēķina, kā arī parlaments atteicās no iepriekš plānotā autoparka atjaunošanas. Patlaban Saeimas 2009.gada budžets veido 14,75 miljonus latu. Pārliecinoši lielāko — gandrīz 80% — parlamenta izdevumu daļu veido atlīdzībām (atalgojumam, kompensācijām u.tml.) atvēlētie izdevumi, kas kopā sastāda 11,7 miljonus latu.
Saeima apgriezīs kompensācijas un nemaksās par apakškomisijām
No naudas citu kabatās parlamenta deputātiem pirms nedēļas, līdz vēlai naktij lemjot par virkni smagiem ar valdības sagatavoto ekonomikas glābšanas plānu saistītiem likumu grozījumiem, bija vieglāk šķirties. Proti, lai arī jau aizvadītājā ceturtdienā notikušajā Saeimas nakts sēdē kuluāros izskanēja doma, ka arī deputātiem nāksies solidarizēties ar pārējiem un lemt par 15% atalgojuma izdevumu samazināšanu, juridisks pamats līdz trešdienai tam vēl nebija atrasts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.