Trešdien koalīcijas partijas vēl nebija izšķīrušās, vai atbalstīt seksuālās orientācijas diskriminācijas aizlieguma iekļaušanu likumā, kā to prasa Eiropas Savienības (ES) direktīva.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Darba likumā.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei prezidente uzsvēra, ka personas tiesības uz darbu nedrīkst sasaistīt ar personas privāto dzīvi, ko aizsargā Satversme.
Prezidente atgādina, ka Latvija pirmsiestāšanās sarunās ar ES, kā arī ES direktīvu pārņemšanas procesā neiebilda pret šā diskriminācijas aizlieguma iekļaušanu nacionālajos normatīvajos aktos.
"Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka diskriminācijas aizliegums seksuālās orientācijas dēļ vienlīdz aizsargātu gan personas ar tradicionālu seksuālu orientāciju, gan homoseksuāļus, es saskatu loģisku pamatu norādīt šo diskriminācijas veidu blakus jau minētajiem diskriminācijas aizliegumiem rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa dēļ," raksta prezidente.
Saeima 15.jūnijā pēc garām debatēm galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, no tā svītrojot aizliegumu diskriminēt darbiniekus pēc seksuālās orientācijas.
Atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija, gatavojot grozījumus, ņēma vērā Eiropas Savienības prasības un sagatavoja priekšlikumu, kas paredzēja Darba likumā iekļaut aizliegumu diskriminēt darbavietā pēc seksuālās orientācijas. Tomēr parlamenta vairākums to neatbalstīja.
Pret seksuālās diskriminācijas aizlieguma iekļaušanu likumā bija Latvijas Pirmās partijas, "tēvzemiešu", Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas centra" deputāti, neatkarīgie deputāti Māris Gulbis, Ināra Ostrovska un Aleksandrs Kiršteins, kā arī "Jaunā laika" (JL) deputāte Ingūna Rībena.
Savukārt par likuma grozījumiem bija Tautas partijas, JL, kā arī atsevišķi "Saskaņas centra" deputāti. Atturējās atsevišķi JL, PCTVL un vairāki TP deputāti.