Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā 0 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Saeima atsāk darbu uzticības vakuumā

Vai uzticību var palielināt ekonomiskās krīzes laikā?. Ir tikai divas iespējas — pie varas esošie politiķi vai nu "cenšas grābt, ko vēl var sagrābt, vai arī domā, ka ir neaizstājami un pārliecināti par atkārtotu ievēlēšanu, jo neviena jau nav ko viņu vietā ievēlēt". Cita izskaidrojuma Valmieras rajona Ķoņu zemniecei Dacei Pastarei nav, komentējot uzticības krīzi augstākajā varā.

Viņa pavasarī bija viena no zemnieku protesta akciju — piena dumpja — rīkotājām Doma laukumā. Tagad zemniece sapratusi, ka var "vicināties pa Doma laukumu, cik gribu, — vienalga neko nevarēs panākt, kamēr tev aiz muguras nav politiskā spēka". Ar šādu motivāciju viņa nedēļas nogalē piedalījās partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) dibināšanā.

Viens no galvenajiem tematiem kongresā bija par nepieciešamību atjaunot sabiedrības uzticību valdībai un Saeimai. "Kā var pastāvēt valsts, kur valdībai tic 15% tās iedzīvotāju," SCP kongresā sacīja Saeimas deputāts Artis Pabriks, kurš minēja, ka Igaunijā savai valdībai ticot 69% tās iedzīvotāju. Viņa minētie fakti daļēji saskan ar sabiedrības domas pētījuma centra SKDS augustā veikto pētījumu, kas liecina, ka Saeimai uzticas 15% aptaujāto, bet neuzticas — 77,5%. SKDS direktors Arnis Kaktiņš Dienai atzina, ka šis ir "vēsturiskais minimums kopš 1996.gada". Lai arī ne visos mēnešos vairāk nekā desmit gados ir veikti pētījumi par uzticību valdībai un Saeimai, viņš neatceras, ka vēl kādreiz šis skaitlis būtu bijis tik zems. Valdībai uzticas 20,5%, bet neuzticas — 71,9%. A.Kaktiņš nedomā, ka uzticības krīzei būtu viens iemesls, pieļaujot, ka vieniem ir svarīgi morāli ētiskie, citiem ekonomiskie faktori. Taču tagad, kad centrālā tēma ir ekonomiskā krīze, varas institūcijām iegūt vairāk uzticības punktu būšot grūti, dienu pirms Saeimas rudens sesijas atklāšanas Dienai sacīja sociologs A.Kaktiņš.

Vecajās sliedēs

Tā kā tik daudzus gadus pēc neatkarības atjaunošanas nav sakārtota likumdošana, kas sabiedrībai dotu iespēju redzēt, cik godīgi vai negodīgi daudzi bagāti ļaudis ir ieguvuši savu mantu, būs grūti runāt par uzticību. Tā atzīst SCP biedrs politologs Veiko Spolītis, kurš par vienu no galvenajiem iemesliem situācijai, kad "politiskā vide ir kļuvusi par oligarhu spēles laukumu", min to, ka Latvijā partijas netiek finansētas no valsts budžeta, ja citur Eiropā tā notiek.

Aizejošajā vasarā ir piedzīvoti arī divi referendumi — par Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības atlaist Saeimu, kā arī par pensiju likuma grozījumiem. Abu iznākumi valdošajiem politiķiem bijuši labvēlīgi un, šķiet, viņi jūtas daudz komfortablāk nekā pirms tiem, jo nekas vairs nevar viņus apdraudēt. Smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs atkal staigā pa Saeimu, kuras priekšsēdētājs ir viņa vadītās partijas Latvijai un Ventspilij biedrs Gundars Daudze. Zaļie zemnieki turpina iestāties par Kriminālprocesa grozījumiem, kuros, iespējams, arī varētu pamanīt A.Lemberga ieinteresētību. Nav kliedēta sajūta, ka arī KNAB vadītājs tiks izraudzīts tāds, kāds būs izdevīgs šai koalīcijai. Kuluāros turpinās minējumi, kurš kuru apspēlēs, lai iegūtu lielāku ietekmi, nevis, kā visi kopā strādās, gādājot par Latvijas iedzīvotājiem.

Vairs neies vēlēt

D.Pastare domā, ka sabiedrība ir sadalījusies divās daļās — vieni, kas nevienam vairs netic, un otri, kuru princips ir "ne mana cūka, ne mana druva". Viņasprāt, valdošie varot justies droši, jo divi jaunie politiskie spēki, ko vada Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) un Gatis Kokins (SCP), ietekmes ziņā nav konkurenti, bet par aptaujās populāro Saskaņas centru laukos cilvēki nebalso. "Elites attieksme pret referendumiem nosit garastāvokli piedalīties nākamajās vēlēšanās — kāda jēga, ja viss paliek pa vecam," Dienai sacīja Raita Karpika, friziere Ventspilī. Viņa norāda, ka pēc referendumiem īpaši skaidri kļuvis redzams, ka valdība un Saeimas vairākums nesaprot pat "šos mājienus ar sētas mietu — simtiem tūkstošu vēlētāju taču absolūti nepārprotami izteica savu neapmierinātību ar valdošo vīru un sievu rīcību, bet šie tikai noskurinās un turpina iepriekšējo". Zemnieku saimniecības īpašnieks Uldis Maskovskis no Daugavpils rajona Naujenes piedalījies abos referendumos un domā, ka tā laikam bijusi pēdējā reize, "jo faktiski referendumus novinnēja pofigisti — tie, kuriem viss ir vienalga, un tad man ir jautājums, vai ir kāda reklāma, kas var iespaidot pofigistus".

Savukārt Ventspils uzņēmējs Aleksandrs Iesalnieks ir optimistiskāks un domā, ka referendums "ir lēnas iedarbības zāles un pēc tiem daudz kas vienkārši vairs nevar palikt tā kā agrāk". Referendumi vēlētājiem ļaujot paškritiski palūkoties arī uz sevi. "Nevar taču būt, ka daudzi tūkstoši zinošu, godīgu un atbildīgu cilvēku Saeimā pēkšņi ievēlētu simt kretīnu, kuri ar steigu būtu padzenami," domā A.Iesalnieks. Viņš pieļauj, ka uz nākamajām vēlēšanām cilvēki ies ar daudz lielāku atbildības sajūtu un "aizšķērsos ceļu biezādainajiem varas dinozauriem, pat ja tie uzdrošināsies kandidēt". Balvu rajona kultūras inspektore Ruta Cibule domā, ka sabiedrība pati vainīga, ka nespēj ietekmēt politiskos procesus, jo "nav vienotas sabiedriskās domas".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

xcvxc

Aleksandrs Iesalnieks, uzņēmējs Ventspilī:

Kaut arī nesenie referendumi formāli uzskatāmi par nenotikušiem, nepiekrītu viedoklim, ka tiem nav rezultāta. Manā skatījumā tas ir pat ļoti pozitīvs, kaut arī ne uzreiz saskatāms. Referendums ir lēnas iedarbības zāles, un, lai ko arī runātu valdošā elite un tauta, pēc tiem daudz kas vienkārši vairs nevar palikt tā, kā agrāk. Tautā ir mainījusies emocionālā attieksme pret līdzšinējo varas politiku, un, ja ar to varbūt vēl var atļauties nerēķināties tagadējā Saeima un valdība, tad nākamajiem deputātu kandidātiem tā obligāti būs jāņem vērā. Referendumi vēlētājiem ļauj paškritiski palūkoties arī uz sevi — nevar taču būt, ka daudzi tūkstoši zinošu, godīgu un atbildīgu cilvēku Saeimā pēkšņi ievēlētu simts kretīnu, kuri ar steigu būtu padzenami. Saeima ir vēlētāju atspulgs, tas taču jāatzīst. Esmu optimists un ticu, ka uz nākamajām vēlēšanām cilvēki ies ar daudz lielāku atbildības sajūtu un aizšķērsos ceļu biezādainajiem varas dinozauriem.

Raita Karpika, friziere Ventspilī:

Neticu un neceru, ka Latvijā tagad valdošā elite ir guvusi kādu mācību no diviem pēdējiem referendumiem, kaut arī publiski apgalvo pretējo un sola tautas labā strādāt vairāk. Pēc referendumiem īpaši skaidri kļūst redzams, ka valdība un Saeimas vairākums nesaprot pat šos mājienus ar sētas mietu — simti tūkstoši vēlētāju taču absolūti nepārprotami izteica savu neapmierinātību ar valdošo vīru un sievu rīcību, bet šie tikai noskurinās un turpina iepriekšējo, jo formāli referenduma rezultāti viņiem nekādus pienākumus neuzliek. Saeimas līdzšinējo darbu vērtēju kā stipri viduvēju, vienīgi par savu algu pieaugumu deputāti ir rūpējušies labi. Tauta ir nogurusi klausīties koalīcijas vadoņu melus. Ir skaidrs, ka elites attieksme pret referendumiem nosit garastāvokli piedalīties nākamajās vēlēšanās — kāda jēga, ja viss paliek pa vecam.

Ruta Cibule, Balvu rajona valsts kultūras inspektore:

Saeima pati nav spējīga mainīties, nav nevienas pazīmes, ka deputāti to gribētu. Domas mainās katrai partijai atsevišķi, bet nav izteikts neviens viedoklis, kas varētu politisko vidi ietekmēt ilgtermiņā. Pēc kāda laika deputāti sāks skraidīt un uztraukties, bet tas būs tikai vēlēšanu priekšvakarā. Pagaidām viņiem tauta ir dziļi vienaldzīga, jo viņiem no tautas neko nevajag. Es pati vēl piedalos visos procesos, kas varētu ietekmēt sabiedrību. Tikai pēdējā referendumā nepiedalījos, jo nevarēju atrast savu noteiktu viedokli. Bet kopumā sabiedrība ir kļuvusi vienaldzāka, taču tā pati ir vainīga, ka nespēj neko ietekmēt, jo nav vienotas sabiedriskās domas.         

Juris Bozovičs, Malnavas lauksaimniecības koledžas direktors:

Saeimas deputāti sākuši saprast, ka daudz kas ir jāmaina, ka viņi tādā pašapmierinātībā kā līdz šim nevarēs turpināt strādāt. Pagaidām vārdos jau viņi sola visu, bet uzreiz aizbildinās ar budžeta iespējām, taču, ja ir griba, arī līdzekļus var atrast. Sabiedrība ir kļuvusi vienaldzīgāka. Ja nākamajās vēlēšanās būs tās pašas partijas, nez vai aktivitāte būs augsta. Ir vajadzīgi jauni politiskie spēki. Tagadējie «jaunie» (Štokenbergs, Kalniete) nav nekādi jaunie, viņiem ir tās pašas polittehnoloģijas. Būtu jānāk jaunam spēkam – atklātākam, godīgākam, bet kur ir mēraukla, kas to izmērīs? Nezinu.    

Uldis Maskovskis, z/s īpašnieks Naujenes pagastā:

Kamēr mums pie varas ir kaut kāda mistiska koalīcija, neviens neko nedarīs, un pat necentīsies darīt, lai politisko vidi mainītu. Manā izpratnē tautas vajadzības tiek ignorētas, un tas viss notiek ar valdošās elites ziņu. Un ne jau Saeima ir tā, kas nosaka toni politikā... Es biju aizgājis uz abiem referendumiem, un tā laikam bija pēdējā reize, jo faktiski referendumus novinnēja pofigisti, tie, kuriem viss ir vienalga. Ja ne Saeimai, ne valdībai nerūp vairākuma viedoklis, tad man ir viens jautājums: vai ir tāda reklāma kura var iespaidot pofigistus?  Pēc diviem gadiem Cimdars varēs kaut stāvēt uz ceļiem un lūgties, lai eju uz vēlēšanām un iemetu kādu nebūt biļetenu, lai tikai būtu tas kvorums...

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas