Viņa pavasarī bija viena no zemnieku protesta akciju — piena dumpja — rīkotājām Doma laukumā. Tagad zemniece sapratusi, ka var "vicināties pa Doma laukumu, cik gribu, — vienalga neko nevarēs panākt, kamēr tev aiz muguras nav politiskā spēka". Ar šādu motivāciju viņa nedēļas nogalē piedalījās partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) dibināšanā.
Viens no galvenajiem tematiem kongresā bija par nepieciešamību atjaunot sabiedrības uzticību valdībai un Saeimai. "Kā var pastāvēt valsts, kur valdībai tic 15% tās iedzīvotāju," SCP kongresā sacīja Saeimas deputāts Artis Pabriks, kurš minēja, ka Igaunijā savai valdībai ticot 69% tās iedzīvotāju. Viņa minētie fakti daļēji saskan ar sabiedrības domas pētījuma centra SKDS augustā veikto pētījumu, kas liecina, ka Saeimai uzticas 15% aptaujāto, bet neuzticas — 77,5%. SKDS direktors Arnis Kaktiņš Dienai atzina, ka šis ir "vēsturiskais minimums kopš 1996.gada". Lai arī ne visos mēnešos vairāk nekā desmit gados ir veikti pētījumi par uzticību valdībai un Saeimai, viņš neatceras, ka vēl kādreiz šis skaitlis būtu bijis tik zems. Valdībai uzticas 20,5%, bet neuzticas — 71,9%. A.Kaktiņš nedomā, ka uzticības krīzei būtu viens iemesls, pieļaujot, ka vieniem ir svarīgi morāli ētiskie, citiem ekonomiskie faktori. Taču tagad, kad centrālā tēma ir ekonomiskā krīze, varas institūcijām iegūt vairāk uzticības punktu būšot grūti, dienu pirms Saeimas rudens sesijas atklāšanas Dienai sacīja sociologs A.Kaktiņš.
Vecajās sliedēs
Tā kā tik daudzus gadus pēc neatkarības atjaunošanas nav sakārtota likumdošana, kas sabiedrībai dotu iespēju redzēt, cik godīgi vai negodīgi daudzi bagāti ļaudis ir ieguvuši savu mantu, būs grūti runāt par uzticību. Tā atzīst SCP biedrs politologs Veiko Spolītis, kurš par vienu no galvenajiem iemesliem situācijai, kad "politiskā vide ir kļuvusi par oligarhu spēles laukumu", min to, ka Latvijā partijas netiek finansētas no valsts budžeta, ja citur Eiropā tā notiek.
Aizejošajā vasarā ir piedzīvoti arī divi referendumi — par Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības atlaist Saeimu, kā arī par pensiju likuma grozījumiem. Abu iznākumi valdošajiem politiķiem bijuši labvēlīgi un, šķiet, viņi jūtas daudz komfortablāk nekā pirms tiem, jo nekas vairs nevar viņus apdraudēt. Smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs atkal staigā pa Saeimu, kuras priekšsēdētājs ir viņa vadītās partijas Latvijai un Ventspilij biedrs Gundars Daudze. Zaļie zemnieki turpina iestāties par Kriminālprocesa grozījumiem, kuros, iespējams, arī varētu pamanīt A.Lemberga ieinteresētību. Nav kliedēta sajūta, ka arī KNAB vadītājs tiks izraudzīts tāds, kāds būs izdevīgs šai koalīcijai. Kuluāros turpinās minējumi, kurš kuru apspēlēs, lai iegūtu lielāku ietekmi, nevis, kā visi kopā strādās, gādājot par Latvijas iedzīvotājiem.
Vairs neies vēlēt
D.Pastare domā, ka sabiedrība ir sadalījusies divās daļās — vieni, kas nevienam vairs netic, un otri, kuru princips ir "ne mana cūka, ne mana druva". Viņasprāt, valdošie varot justies droši, jo divi jaunie politiskie spēki, ko vada Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) un Gatis Kokins (SCP), ietekmes ziņā nav konkurenti, bet par aptaujās populāro Saskaņas centru laukos cilvēki nebalso. "Elites attieksme pret referendumiem nosit garastāvokli piedalīties nākamajās vēlēšanās — kāda jēga, ja viss paliek pa vecam," Dienai sacīja Raita Karpika, friziere Ventspilī. Viņa norāda, ka pēc referendumiem īpaši skaidri kļuvis redzams, ka valdība un Saeimas vairākums nesaprot pat "šos mājienus ar sētas mietu — simtiem tūkstošu vēlētāju taču absolūti nepārprotami izteica savu neapmierinātību ar valdošo vīru un sievu rīcību, bet šie tikai noskurinās un turpina iepriekšējo". Zemnieku saimniecības īpašnieks Uldis Maskovskis no Daugavpils rajona Naujenes piedalījies abos referendumos un domā, ka tā laikam bijusi pēdējā reize, "jo faktiski referendumus novinnēja pofigisti — tie, kuriem viss ir vienalga, un tad man ir jautājums, vai ir kāda reklāma, kas var iespaidot pofigistus".
Savukārt Ventspils uzņēmējs Aleksandrs Iesalnieks ir optimistiskāks un domā, ka referendums "ir lēnas iedarbības zāles un pēc tiem daudz kas vienkārši vairs nevar palikt tā kā agrāk". Referendumi vēlētājiem ļaujot paškritiski palūkoties arī uz sevi. "Nevar taču būt, ka daudzi tūkstoši zinošu, godīgu un atbildīgu cilvēku Saeimā pēkšņi ievēlētu simt kretīnu, kuri ar steigu būtu padzenami," domā A.Iesalnieks. Viņš pieļauj, ka uz nākamajām vēlēšanām cilvēki ies ar daudz lielāku atbildības sajūtu un "aizšķērsos ceļu biezādainajiem varas dinozauriem, pat ja tie uzdrošināsies kandidēt". Balvu rajona kultūras inspektore Ruta Cibule domā, ka sabiedrība pati vainīga, ka nespēj ietekmēt politiskos procesus, jo "nav vienotas sabiedriskās domas".