Deputāti šaubās, vai
sodu dubultošana šajos ekonomiskajos apstākļos ir efektīvākais
veids, kā atturēt no sēšanās pie stūres reibumā, norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja
Vineta Muižniece (TP).
Situācijā,
kad ir būtiski samazinātas policistu algas, bet autovadītājiem tiek
piemēroti ar ienākumiem nesamērīgi sodi, būtiski var pieaugt arī
korupcijas risks, pieļāva komisijas deputāte Ilma Čepāne
(PS).
Vairāki deputāti
arī pauduši viedokli, ka "dzērājšoferiem" piemērojamo
administratīvo arestu vajadzētu aizstāt ar piespiedu darbu, lai ietaupītu
valsts budžeta līdzekļus un dotu ieguvumu arī sabiedrībai.
Komisija tomēr
vienojusies virzīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet norāda,
ka otrajā lasījumā Iekšlietu ministrijai (IeM) piedāvājums
jāpilnveido. Jāsagatavo arī detalizēta statistika par satiksmes
drošības situāciju, reibumā pieķertajiem autovadītājiem un tiem
piemērotajiem sodiem.
IeM sagatavotajā APK grozījumu projektā maksimālais naudas sods paredzēts 1000 latu līdzšinējo 500 latu vietā. Ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, autovadītāja tiesības plānots atņemt uz laiku līdz četriem gadiem.