Par grozījumiem balsoja 81 deputāts, pret bija divi - Andris Šķēle un Edgars Zalāns (Par labu Latviju, PLL), bet atturējās četri - Andris Bērziņš, Māris Kučinskis, Rita Strode un Ainārs Šlesers (visi PLL). Nebalsoja Iveta Grigule (Zaļo un zemnieku savienība).
Tomēr grozījumus likumprojektā deputāti neatzina par steidzamiem, lai arī to lūdza Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība). Tādējādi likumprojekts tiks skatīts trijos lasījumos. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 6.jūlijam.
Saeima Zatlera iesniegto likumprojektu skatīšanai komisijās nodeva pavasara sesijas pēdējā sēdē 16.jūnijā, bet Saeimas Juridiskā komisija pirmssvētku nedēļā likumprojektu atbalstīja pirms pirmā lasījuma. Komisija arī lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu jeb skatīt tikai divos lasījumos.
Prezidents 10.jūnijā parlamentam nosūtīja kopumā trīs likumprojektus, lai samazinātu naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem, to vidū arī grozījumus Krimināllikumā. Zatlers uzsvēra, ka viens no nepieciešamajiem soļiem atklātas un godīgas politikas virzienā ir caurredzama politisko partiju finansēšanas kārtība, paredzot efektīvu uzraudzību pār šīs kārtības ievērošanu un adekvātu sodu sistēmu par tās pārkāpšanu.
Prezidents uzskata, ka neatkarīgi no tautas izvēles referendumā par 10.Saeimas atlaišanu 23.jūlijā Saeimas pienākums, nekavējoties un negaidot tautas nobalsošanas rezultātus, ir vairot sabiedrības uzticību valsts varai un tās pieņemtajiem lēmumiem, tostarp samazinot tā saucamo naudas ietekmi uz politisko procesu.
Zatlers arī atzina, ka ir pienācis brīdis apliecināt politisko gribu, lai Krimināllikumā tiktu paredzēta atbildība par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem.
"Jānosaka papildu ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijai, kas ļautu vēlētājam izdarīt savu – argumentētu un pārdomātu – izvēli. Jādefinē skaidri kritēriji, kas izvirzāmi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentam, lai padarītu biroja priekšnieka izvēles procesu maksimāli skaidru un nodrošinātu labākā iespējamā kandidāta izvēli," rosināto izmaiņu būtību paskaidroja Preses dienestā.
Zatlers norādījis, ka 10.Saeimas vēlēšanās priekšvēlēšanu aģitācijai politiskie spēki izlietoja kopumā vairāk nekā 3,6 miljonus latu. "Vērienīgie priekšvēlēšanu kampaņu izdevumi rada partiju finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem, kas savukārt palielina risku partijām vēlāk nokļūt šo privātpersonu izvirzīto prasību atkarībā," riskus iezīmējis prezidents, atgādinot, ka no 2012.gada partijas varēs saņemt valsts budžeta finansējumu.
Prezidents uzskata, ka pašlaik spēkā esošās tiesību normas par nelikumīgu partiju finansēšanu ir nepilnīgas, jo praktiski nav paredzēta kriminālatbildība par būtiskiem finansēšanas pārkāpumiem. Pašlaik Krimināllikums noteic atbildību tikai par partiju finansēšanu, izmantojot starpniecību, ja tā izdarīta lielā apmērā.
Turklāt viņš uzsver, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau 2008.gadā rosināja dažādot atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Grozījumi likumos vairākkārt apspriesti gan valdībā, gan Saeimā, bet 2009.gadā Saeimas atbildīgā komisija tos nevirzīja tālāk. Arī 10.Saeimā šai iecerei neizdevās gūt parlamenta atbalstu.
Tādēļ Zatlers KNAB rosinātos priekšlikumus uzskata par pamatotiem un nepieciešamiem un dēvē to par savu pienākumu atkārtoti virzīt šos priekšlikumus diskusijai Saeimā.
Par jebkāda spiediena izdarīšanu uz juridiskām vai fiziskām personām, ievācot ziedojumus, būtu piemērojams atbilstošs naudas sods vai arests. Sankcijas būtu jāvērš arī pret individuāliem partiju pārstāvjiem, kandidātiem, ziedotājiem un jebkuru fizisko personu, kas iesaistīta nelikumīgos partiju darījumos.
Savukārt, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, Zatlers rosina paredzēt, ka no kriminālatbildības var atbrīvot personu, kurai pieprasīta partijas finansēšana vai šī finansēšana ir izpiesta vai kura labprātīgi paziņojusi par nelikumīgu finansēšanu.
Likumprojektā paredzēti konkrēti soda apmēri.