Tāpat kā līdz šim ierobežojumi neattieksies uz pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu. Grozījumi nosaka, ka jau esošie komercdarbības ierobežojumi turpmāk attieksies arī un valsts iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un šo amatpersonu radiniekiem, kā arī uz pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem. Tāpat ierobežoti komercdarbībā būs jaunizveidoto novadu pašvaldību pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji, jo no šī gada 1.jūlija viņiem būs valsts amatpersonas statuss.
Izmaiņas paredz, ka vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersonas papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem drīkstēs nodarboties ar amatniecību, no tās gūstot ienākumus. Tāpat valsts amatpersona savu amatu varēs savienot ar saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.
Valsts amatpersonām turpmāk būs atļauts savu amatu savienot arī ar dienestu Zemessardzē.
Savukārt grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredz, ka ministra biroja darbinieku un padomnieku mēnešalga nevarēs pārsniegt 60 procentus no ministra mēnešalgas. Šāds atalgojums būs līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas noteiks vienotu valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu. Savukārt izbeidzoties darba attiecībām, ministra padomnieki varēs saņemt kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā, līdzšinējo trīs vietā.
Minētie grozījumi likumos nepieciešami, lai ierobežotu izdevumus.
Paredzēts, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā šī gada 1.maijā.