Saeima nākamnedēļ varētu lemt par lielāku sodu valsts valodas nelietotājiem

aprīlī. Politiķe prognozēja, ka par šo jautājumu plenārsēdē būšot plašas diskusijas.Pret šiem grozījumiem iebilda "Saskaņas centra" (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, kurš aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka tik drakoniska sodu palielināšana neesot pieņemama un samērīga. Šī iemesla dēļ SC jau lūdzis Tiesībsarga biroju šo jautājumu izvērtēt. "Valodu var arī iemācīties integrācijas ietvaros ar labvēlību," viņš piebilda.Agešins arī norādīja, ka neesot pareizi uzņēmējiem krīzes apstākļos noteikt tik lielus sodus par nepareizu marķējumu.Komisijas priekšsēdētāja Čepāne savukārt uzsvēra, ka attiecībā uz preču instrukcijām nevarot runāt tikai par krievu valodu, jo esot gadījumi, kad televizoram, ledusskapim vai veļas mazgājamajai mašīnai nav instrukcijas ne latviešu, ne krievu, ne angļu valodā. "Tas ir ļoti aktuāls jautājums," viņa piebilda.Komisijas deputāti ar balsu vairākumu atbalstīja priekšlikumus, kas palielina maksimālo sodu par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Naudas sods paredzēts amplitūdā no 25 līdz 200 latiem, bet patlaban maksimālā robeža ir 50 lati. Savukārt par atkārtotu pārkāpumu paredzēts naudas sods no 200 līdz 500 latiem līdzšinējo 100 līdz 200 latu vietā.Saskaņā ar komisijas atbalstīto priekšlikumu par preces pavadošo dokumentu nenodrošināšanu valsts valodā varēs sodīt arī juridiskās personas.Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā juridiskajām personām varēs uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkāroti gada laikā, soda apmērs būs no 500 līdz 2000 latu.Šāda sodu politika vērsta uz to, lai uzņēmēji neizmanto situāciju, ka maksāt sodu ir izdevīgāk nekā nodrošināt kvalitatīvu preces pavaddokumentu tulkošanu, norāda komisijā.Patlaban sods paredzēts vienīgi atbildīgajām personām, un soda apmērs ir no 25 līdz 100 latiem, savukārt par atkārtotu pārkāpumu - no 100 līdz 250 latiem. Soda apmēru atbildīgajām personām paredzēts saglabāt līdzšinējā apmērā.Juridiskā komisija arī nolēma papildināt kodeksu ar jaunu pantu, kas paredz administratīvo atbildību par būvju un telpu grupu nereģistrēšanu kadastra sistēmā.Par noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai fiziskajām personām sods paredzēts no 50 līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām - no 100 līdz 1000 latiem. Soda ieviešana palīdzēs izskaust gadījumus, kad jaunbūvju īpašnieki, izvairoties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, gadiem ilgi nereģistrē uzbūvētās mājas, norāda komisijas priekšsēdētāja.Minētie kodeksa grozījumi Saeimā būs jāskata otrajā un trešajā lasījumā.