Saeima no Zinātniskā darbības likuma izņem ar nacionālo drošību saistītās normas

Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Šādu lūgumu prezidentam izteica "Saskaņas centra" (SC) frakcija.

Valsts prezidentu neapmierināja Zinātniskās darbības likuma grozījumos noteiktā valsts drošības iestāžu kompetence zinātnes jomā, proti, zinātniekiem tiktu uzlikts vispārīgs pienākums pārtraukt zinātnisko pētījumu, ja tas, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai.

Saeimā 14.februārī pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā paredzēja uzlabot zinātnisko institūciju tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi. Saskaņā ar šiem grozījumiem zinātnieka vispārējais pienākums būtu pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, varētu radīt draudus nacionālajai drošībai.

SC frakcija pauda bažas par šādu likumdošanas praksi, norādot, ka likuma grozījumi rada pavisam nopietnus riskus un bažas par valsts drošības iestāžu plāniem iejaukties augstskolu un citu zinātnisko institūciju jaunrades darbā.

Saskaņā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lemto iespējamo nākotnes grozījumu, kas skars nacionālās drošības jautājumus, precīza redakcija būs jāsagatavo Ministru kabinetam.

Šodien pieņemtais likums nosaka, ka mantiskās tiesības uz valsts budžeta finansēto zinātnisko darbību radīto izgudrojumu pieder vienai vai vairākām valsts zinātniskajām institūcijām, jo šīs institūcijas zināšanu pārnesi spēj nodrošināt ievērojami efektīvāk nekā fiziska persona vai valsts tiešās pārvaldes iestāde.

Normatīvajā aktā iestrādāta arī kārtība, kādā valsts zinātniskā institūcija pieņem lēmumus par tām piederošajām mantiskajām tiesībām uz valsts finansēto izgudrojumu paturēšanu vai nodošanu tās izgudrotājam. Tāpat noteikts pienākums valsts zinātniskajām institūcijām nodrošināt tām piederošo mantisko tiesību uz izgudrojumu aizsardzību, lai nākotnē būtu iespējams veikt šo tiesību komercializāciju.

Likums noteiks, ka zinātniskā institūta īpašumu Latvijā un ārvalstīs veido naudas līdzekļi, cita kustama, kā arī nekustama manta, kas zinātniskajam institūtam dāvināta vai ziedota, ko tas mantojis vai ieguvis par pašu līdzekļiem, kā arī vairāki citi īpašuma veidi, tostarp zinātniskā institūta intelektuālais īpašums.

Zinātniskajam institūtam būs tiesības rīkoties ar savu īpašumu tā darbības stratēģijā norādīto mērķu sasniegšanai, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un institūta nolikumu.