Par likuma grozījumiem nobalsoja 63, bet pret 20 parlamentārieši.
Saskaņas centrs (SC) un Sabiedrība citai politikai (SCP) vērsīsies Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu likuma grozījumus, vēsta LETA. A.Štokenbergs no SCP prognozē, ka šie grozījumi tiks atzīti par neatbilstošiem valsts pamatplikumam.
Likumu steidzami vajadzēja grozīt, lai grozījumi stātos spēkā līdz 16. martam - brīdim, kad būtu jāsāk aprēķināt mazo pensiju indeksācija. Aprīļa indeksācija attiecas uz tām pensijām, kuras ir mazākas par 135 latiem, un tas attiektos uz aptuveni 135 000 pensionāriem. Tam būtu nepieciešami 11 miljoni latu. Taču ekonomiskās krīzes dēļ Latvija ir solījusi ne pensijas, ne algas nepalielināt un tikai izpildot šo solījumu valsts var saņemt starptautisko finanšu palīdzību, tostarp no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas.
Jau vēstīts, ka kopš gada sākuma demisionējošais
premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) vairākkārt norādīja gan valdībā, gan
Saeimas frakcijā, ka jāatsakās no pensiju indeksācijas un ir jāgroza
likums, tomēr tad visas Saeimas frakcijas uzsvēra, ka šādus grozījumus
nevirzīs un neatbalstīs.
Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza Dzintars Zaķis (JL), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Māris Kučinskis (TP), Augusts Brigmanis (ZZS) un Anna Seile (PS). To nodošanu komisijām atbalstīja 60 deputāti, pret bija 22, atturējās septiņi deputāti.
Grozījumi paredz, ka valsts pensijas apmērs pārskatāms reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss ir mazāks par ciparu „1”, valsts pensijas pārskatītas netiek. Savukārt šogad pensijas netiek indeksētas vispār. Uz indeksāciju pensionāri, iespējams, var necerēt arī nākamgad, jo valdības prognozes liecina, ka tuvākajos pāris gados inflācijas nebūs. Dz. Zaķis atzina, ka indeksācijas atcelšana pensionāriem ir smags lēmums, taču galvenais ir tas, ka pensijas netiek samazinātas. Jaunajai valdošajai koalīcijai tik steidzami nācies rīkoties, jo naudas, lai indeksētu pensijas, budžetā nav.
(papildināta ar 2.,3. rindkopu)