Likumprojekts paredzēja atcelt Latvijas pieņemto deklarāciju un piemērot konvenciju pilnā apjomā.
Par likumprojektu balsoja 18 deputāti, pret bija 57, bet atturējās pieci.
Par balsoja apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ", Latvijas Sociālistiskās partijas un "Saskaņas centra" frakciju deputāti, kā arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāts Anatolijs Mackevičs. Pret bija Tautas partijas, partijas "Jaunais laiks", apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti un neatkarīgais deputāts Aleksandrs Kiršteins, savukārt LPP frakcijas deputāti vai nu atturējās, vai nepiedalījās balsojumā.
Saeima pagājušā gada maijā ratificēja Eiropas Padomes konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Latvijas pieņemtajā dokumentā ir divas atrunas. Viena atruna paredz daļēju aizliegumu izmantot minoritāšu valodu ielu nosaukumos, bet otra atruna paredz liegumu izmantot minoritāšu valodu valsts un pašvaldību institūcijās. Līdz ar konvenciju pieņemta deklarācija, kurā izskaidrots, uz ko dokuments attiecas.
Deklarācijā minēts, ka "nacionālās minoritātes.. nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā.. var izmantot konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus".
Eiropas Padomes konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību pieņemta 1994.gadā. Latvija līgumu par pievienošanos konvencijai parakstīja 1995.gada 1.februārī. Konvencijas mērķis ir aizsargāt nacionālās minoritātes padomes dalībvalstu teritorijās. Tajā minēts, ka nacionālo minoritāšu un tām piederošo personu tiesību un brīvību aizsardzība ir neatņemama starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības daļa.