"Daudzi cilvēki
krīzes laikā nonākuši situācijā, kad nevar samaksāt ne hipotekāro
kredītu, ne citus parādus. Ir gadījumi, kad salīdzinoši neliela
blakus parāda dēļ piespiedu kārtā tiek pārdots īpašums, kam
uzlikta hipotēka, un cilvēki faktiski nonāk uz ielas," komentē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja
Vineta Muižniece.
Komisijas atbalstītā
likuma redakcija paredz, ka tiesu izpildītājs uz vienu gadu atliek
piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, ja kreditors, kuram par
labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebildīs pret nekustamā īpašuma
pārdošanu. Šāda norma ieviesta uz krīzes laiku, un piedziņas vēršanu
varēs atlikt ne vēlāk kā līdz 2012.gada beigām.
Lai veicinātu finanšu resursu ātrāku atgriešanos tautsaimniecībā, likums paredz uzlabot nekustamā īpašuma piespiedu izsoļu procedūru. Līdzšinējo trīs izsoļu vietā turpmāk tiks organizētas tikai divas. Pirmajā izsolē solīšana sāksies no īpašuma novērtējuma summas, bet otrajā sākuma cena būs 75 procentu apmērā no pirmās izsoles sākumcenas. Tāpat saīsināti termiņi, kādos izziņojama nekustamā īpašuma izsole, iecerējuši likumdevēji.
Likums paredz
paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu.
Piedziņu turpmāk
nevarēs vērst uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu mirušā
laulātājam, valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, apgādnieka
zaudējuma pensiju un atlīdzību par zaudējuma atlīdzību, kā arī
uzturlīdzekļiem tādā apmērā, kāds jāmaksā vecākiem vai Valsts
uzturlīdzekļu garantiju fondam.
Arī turpmāk
piedziņu nevarēs vērst uz pašvaldību izmaksātajiem sociālās
palīdzības pabalstiem, atlaišanas pabalstu un apbedīšanas pabalstu.
Piedziņu joprojām būs iespējams vērst uz ienākumus, kas aizvieto
pabalstus, piemēram, bezdarbnieka vai slimības pabalstu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka, vēršot piedziņu uz pensijām un pabalstiem, pēc ieturējuma veikšanas izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas patlaban ir 45 lati.