Saeima pieņem 2011.gada budžetu

gadā budžetā būs jānodrošina papildu fiskālā konsolidācija 50 miljonu latu apmērā, jo aizdevēji ir neapmierināti ar iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī nepalielināšanu un minimālās algas celšanu.Tādējādi Ministru prezidents Valdis Dombrovskis solījis gada sākumā budžetā veikt grozījumus. Par konkrētiem pasākumiem un precīzu konsolidācijas apmēru tiks diskutēts ar aizdevējiem pārskata misijas laikā janvāra sākumā.2011.gada budžeta projektu pavada kopumā 93 likumprojekti. Tostarp lielākā daļa jeb 70 no tiem galīgajā lasījumā tika pieņemti Saeimas ārkārtas sēdē 16.decembrī, savukārt strīdīgākie likumprojekti, tostarp, par izmaiņām nodokļos, tika pieņemti pirmdien.Budžets paredz, ka nākamgad plānotie konsolidētā kopbudžeta kopējie ieņēmumi veido 5,1 miljardu latu, bet izdevumi - 5,7 miljardus latu, tādējādi veidojot 5,4% deficītu no iekšzemes kopprodukta (IKP).Latvijas 2011.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,204 miljardi latu, bet izdevumi - 4,788 miljardi latu. 2011.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi palielināsies par 341,9 miljoniem latu jeb 8,9% salīdzinājumā ar 2010.gada plānu, bet izdevumi - attiecīgi par 402,1 miljonu latu jeb 9,2%. Valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts tiek prognozēts 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 570 miljoni latu.Valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 3,022 miljardu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2010.gada plānu ir par 330,7 miljoniem latu jeb 12,3% vairāk, bet valsts pamatbudžeta izdevumi 2011.gadā plānoti 3,369 miljardu latu apmērā. Izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2010.gada sākotnējo plānu, ir 10,6% jeb 323,5 miljoni latu.Valsts pamatbudžetā plānotie nodokļu ieņēmumi ir 1,76 miljardi latu, lielākie no tiem ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (939,3 miljoni latu), akcīzes nodokļa (476,8 miljoni latu), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (129,6 miljoni latu) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (111,2 miljoni latu). Savukārt speciālajā budžetā plānotie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 1,17 miljardi latu.Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.-2013.gadam šogad Latvijā vēl būs neliels ekonomikas kritums 0,4% apmērā. Tiek prognozēts, ka 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā - par 4%, bet 2013.gadā - par 3,9%.Prognozēts, ka 2011.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas Latvijā pieaugs par 1%, savukārt gada vidējā inflācija - 2011.gada vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar 2010.gada vidējo cenu līmeni - būs 1,1%."Par labu Latviju" līderis Andris Šķēle debatēs par budžeta likumprojektu uzsvēra, ka "budžets nav sastādīts cilvēkiem, un to nav darījuši cilvēki". Šķēle, kurš bija viens no aktīvākajiem debatētājiem par visiem budžetu pavadošajiem likumprojektiem, veltīja asu kritiku budžetam un pārmeta valdībai kā tā neatbalsta opozīcijas konstruktīvos priekšlikumus.Lielākās debates deputātos raisīja "Par labu Latviju" deputāta Māra Kučinska priekšlikums piešķirt papildus līdzekļus 800 tūkstošu latu apjomā reģionālajām televīzijām. Deputāts papildus līdzekļus rosināja rast, palielinot valsts un pašvaldību uzņēmumu dividenžu maksājumus. Saeimas vairākums opozīcijas priekšlikumu noraidīja.Kopumā debates par budžeta likumprojektu ilga gandrīz divas stundas, kuru laikā gandrīz visi opozīcijas priekšlikumi 2011.gada budžetam tika noraidīti un Saeima samērā raiti atbalstīja visus valdības un iesniegtos priekšlikumus budžetam. Kopumā budžeta likumprojektam tika iesniegti 174 priekšlikumi.Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirms balsojuma par budžetu pateicās Saeimas deputātiem par saspringto darbu budžeta veidošanā. Viņš pateicības vārdus veltīja arī finanšu ministram Andrim Vilkam, Finanšu ministrijai un Saeimas Budžeta un finanšu komisijai.Pēc viņa teiktā, valdībai ir izdevies nodrošināt to, ka Latvija 2011.gadu sāks ar pieņemtu budžetu, nevis būs spiesta tērēt vienu 12 daļu no šā gada izdevumiem, kas būtu jādara, ja budžets netiktu pieņemts. Pēc premjera uzsvērtā 2011.gada budžetā arī ir izdevies nodrošināt būtiski zemāku deficīta līmeni, kā iepriekš solīts starptautiskajiem aizdevējiem - zem 6% no IKP."Sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl nav noslēgušās, tās turpināsies un janvārī, ja būs nepieciešams, valdība nāks ar priekšlikumiem grozījumiem," teica premjers.