Premjers uzsvēra, ka bija ļoti svarīgi, lai Saeima pieņem valdības sagatavotos budžeta grozījumus un Saeimas paveiktais darbs ļaus Latvijai turpināt saņemt starptautisko aizdevumu un “izvairīties no valsts maksātnespējas”. Premjers norādīja, ka neizslēdz, ka līdz gada beigām varētu būt vēl kādi budžeta grozījumi, taču ”te nebūs runas par ievērojamiem izdevumu samazinājumiem”. V.Dombrovskis pieļāva, ka skaidrība par starptautiskā aizdevuma daļas saņemšanu varētu būt tuvākajās dienās. Viņš uzsvēra, ka valdība nekavējoties sāk darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes.
Premjers informēja, ka mēneša laikā ministrijām, aģentūrām un budžeta iestādēm publiskam vērtējuma būs jānodod konkrēti skaitļi ar izdevumu pozīcijām, kam jāatklāj, cik tērēts iepriekš un cik samazināts. “Sabiedrībai ir jāzina kā taupības režīmā dzīvos valsts pārvalde, jo tikai tad cilvēki būs gatavi uzklausīt un noticēt. Tikai tad varam cerēt uz solidaritāti, jo šajā saspringtajā valsts finanšu situācijā, protesta akcijas nav risinājums,” sacīja V.Dombrovskis.
Budžeta deficīta samazināšanu šogad par 500 miljoniem lielākoties tiek īstenota uz algu, pabalstu un pensiju samazinājuma rēķina. Izmaiņas stāsies spēkā 1.jūlijā.
Repše: nākamgad izdevumus mazināt būs uz pusi vieglāk
Komentējot iespējamo nodokļu palielināšanu nākamgad, finanšu ministrs apgalvoja, ka tas tiks darīts tikai tad, ja rezultātu nedos citi pasākumi. PVN iespējamā palielināšana ir tikai kā drošības spilvens, sacīja E.Repše. Viņš pauda, ka nākamajā gadā izdevumus samazināt būs uz pusi vieglāk nekā šogad, jo pozitīvu efektu dos šī gada griezumi. Turpmākos divus gadus izdevumi ir jāmazina par 500 miljoniem katru gadu. Uzdevums būs salīdzinošai vienkāršāks un nākamā gada budžeta sagatavošanai mums būs seši mēneši, norādīja finanšu ministrs. Viņš apgalvoja, ka valdība nepieļaus to pašu kļūdu un nākamie budžeta grozījumi netaps pēdējā brīdī.
“Šobrīd esam nonākuši pie nepieciešama, bet pareiza lēmuma. Tagad uzstādījums ir pilnīgi skaidrs – nākamgad jāpanāk deficīta samazinājums par 500 miljoniem un aiznākamgad vēl par 500 miljoniem. Kā mēs to izdarām? Samazinot nelietderīgus izdevumus, palielinot ieņēmumus, veicinot ekonomikas atkopšanos. Es gribētu apgalvot, ka kopā ar sociālajiem partneriem mēs izrevidēsim valsts budžetu līdz pēdējai vīlītei, izskaudīsim visus nelietderīgos izdevumus un mēs ar savu darbu nodrošināsim, ka nodokļi nebūs jāpalielina.”
Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis debatēs uzsvēra, ka “pēdējo mēnešu laikā mēs esam kļuvuši par parlamentu, kas seko līdzi valdībai”.
“Rīt būs jauna diena un Tautas partija kopā ar visu koalīciju dosies atkal cīņā, lai veiktu visus nepieciešamos grozījumus. Laukums nav pilns ar cilvēkiem, sabiedrība saprot nepieciešamību, bet, ja neveiksim citus soļus, nezinu, kā būs 1.septembrī. Bez budžeta samazināšanas ir jābūt ekonomikas sildīšanai, ieskaitot Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi. Nav sociālās aizsardzības programmas. Mēs esam sagriezuši budžetu krustām šķērsām, bez optimizācijas. Mums ir unikāla iespēja visiem kopā uztaisīt modernāko, labāko, efektīvāko valsts pārvaldi, kādu vien var uztaisīt. Bet tam ir vajadzīgs dars. Pēdējos mēnešus esam kļuvuši par parlamentu, kas seko līdzi valdībai, mums tas ir jāturpina.”
Koalīcija iztur pārbaudījumu balsojumā par pensiju un pabalstu samazināšanu
Pirms balsojuma par 2009.gada budžeta grozījumiem kopumā koalīcijai tomēr izdevās panākt vienotu disciplīnu un ar balsu vairākumu Saeima otrdien atbalstīja speciālo likumu par pensiju un pabalstu samazināšanu 2009.- 2012.gadā. Par to nobalsoja 50, pret 30, bet atturējās trīs deputāti. Speciālā likuma pieņemšanu varēja uzskatīt par pārbaudījumu tam, vai koalīcija būs gatava tikpat pārliecinoši pieņemt valdības sagatavoto likumu par valsts budžetu. No balsojuma izriet, ka pret likumprojekta par pensijām un pabalstiem pieņemšanu galīgajā lasījumā balsoja Tautas partijas deputāte Aija Barča un Pēteris Tabūns (TB/LNNK), pret balsoja arī Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks no SCP.
Ar speciālo likumu Saeima šodien atbalstīja, ka pensijas tiek samazinātas par 10%, strādājošiem pensionāriem tiek samazinātas pensijas par 70%, par 50% tiek samazinātas tā sauktā māmiņu alga strādājošajiem vecākiem, bet ģimenes valsts pabalstu turpmāk maksās vienā apmērā - astoņus latus mēnesī par vienu bērnu.
Koalīcijas partneriem balsojumā par pensijām pietrūka disciplīnas
Izskatot priekšlikumu strādājošajiem pensionāriem samazināt pensijas par 70%, Saeimas vairākums negaidīti nobalsoja par šī panta izslēgšanu. Taču pants netika izslēgts, jo 12 deputāti balsojumā atturējās, līdz ar to tiek uzskatīts, ka vairākums nobalsoja pret. Tomēr fakts, ka tik daudz deputātu balsojumā atturējās un daļa no valdošās koalīcijas deputātiem balsoja "par" ļauj spriest, ka koalīcijā nav pārliecinošas disciplīnas un var tikt apdraudēta valdības virzītā likuma, kas samazina pensijas un pabalstus, pieņemšana.
Atcelt ierobžojumu strādājošiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju rosināja Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Par to nobalsoja 38 deputāti, pret 37, bet atturējās 12 deputāti, tai skaitā liela daļa labklājības ministra Ulda Auguļa pārstāvētās ZZS Saeimas frakcijas deputāti, kā arī Māris Grīnblats (TB/LNNK) un Vents Armands Krauklis (TP). Par balsoja arī vairāki koalīcijas deputāti – Madars Lasmanis (JL), Leopolds Ozoliņš (ZZS), Artis Pabriks (SCP), Anta Rugāte (TP), Aigars Štokenbergs (SCP), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), Kārlis Leiškalns (TP), kurš neatrodas Saeimas sēžu zālē. Vairāki koalīcijas deputāti nebalsoja, kā Aija Barča (TP). Nepārliecinošais balsojums vedināja spriest, ka deputāti skaidri apzinās, ka, atbalstot likuma normas, viņi balso par likumu, kas, iespējams, neatbilst Satversmei.
Uzreiz pēc balsojuma Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums un sasaukta Sociālo lietu komisijas sēde, lai atrastu risinājumu. Kuluāros runāja, ka Jaunais laiks aicinājis uz Saeimu Valsts prezidentu, cerot, ka tas atjaunos disciplīnu. Neoficiāla informācija liecina, ka Valdis Zatlers nebija domājis ierasties Saeimā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis frakcijas atturēšanos vērtēja kā normālu balsojumu un vedināja domāt, ka būtu vajadzīgi citi risinājumi budžeta deficīta samazināšanai, neaiztiekot pensijas. Tiesa pats A.Brigmanis ir parakstījis ceturtdien panākto valdības un sociālo partneru vienošanos, kas paredz veidus, kā samazināt budžeta deficītu par 500 miljoniem latu.
Repše: mūs neuztvers nopietni, ja mainīsim priekšlikumus
Saeimas debatēs par pensiju samazināšanu strādājošiem pensionāriem tribīnē kāpa arī labklājības un finanšu ministri. Labklājības ministrs Uldis Augulis ZZS) uzsvēra, ka valdība par to izšķīrusies “ne jau aiz laba prāta”. “Mēs esam skatījušies, lai tie cilvēki, kam ir vairāki ieņēmumu avoti, tos pamazinātu vairāk nekā tiem, kam ir viens ienākumu avots vai tūlīt nebūs vispār neviens. Tie ir ļoti smagi un nepopulāri lēmumi, arī priekš manis paša, bet, lai jūlijā izmaksātu pensijas un darba algas, aicinu atbalstīt grozījumus,” teica ministrs.
Finanšu ministrs Einārs Repše (JL) sacīja, ka zem šāda Labklājības ministrijas priekšlikuma par 10% samazināt pabalstus, pensijas, par 70% samazinātas pensijas stādājošiem pensionāriem, kā arī par 20% samazināt algas ir parakstījušies visi sociālie partneri. Par citiem variantiem nebija iespējams vienoties, teica E.Repše.
“Šis risinājums šobrīd arī ir galdā visām Eiropas Komisijas dalībvalstīs, tas ir galdā Starptautiskajam Valūtas fondam. Tas tiek izvērtēts un svērts kā Latvijas valdības piedāvājums. Ja šobrīd pēkšņi emociju izplūdā liekam galdā kaut ko citu, piedodiet, es domāju, mēs stipri samazinām savas izredzes tikt uzskatītai par nopietnu, pārdomātu savu politiku īstenojošu valsti un stipri samazinām savas izredzes saņemt mums tik ļoti nepieciešamo tūlītēju finansējumu.”
Ilma Čepāne (PS) debatēs norādīja, ka šodien tiesiskā paļāvība tās klasiskajā izpratnē vairs nedarbojas, jo tas nepasaka, ko darīt, ja valsts nonākusi tādā situācijā, kādā pašreiz atrodas Latvija. I.Čepānei nav pārliecības, ka valdība un Saeimas Budžeta komisija ir izvērtējusi visas iespējas, lai mazāk ierobežotu pensionāru tiesības uz sociālo nodrošinājumu. PS ierosinājums ir strādājošo pensionāru tiesības saņemt pilnu pensiju ierobežot par 50%, jo tas, pēc viņas teiktā, pensionāriem būtu mazāks trieciens.
Saeimā politiķi LBAS skaidro, ka valsts ir bezdibeņa malā
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) dienas laikā pauda pārliecību, ka Saeima pieņems
budžeta grozījumus. “Esmu pārliecināts, ka parlamenta atbalsts budžetam
būs,” pēc tikšanās ar arodbiedrībām vērtēja premjers. Ja budžets tiks
pieņemts, Latvija varēs saņemt aizdevumu, lai segtu deficītu, viņš
sacīja.
Otrdien Saeimas sēdes pārtraukumos Saeimas spīkers Gundars Daudze (ZZS), premjers V.Dombrovskis (JL), finanšu ministrs Einārs Repše (JL), kā arī vēl vairāki ministri tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem. Pēc LBAS pārstāvju stāstītā, sarunas notika mierīgā gaisotnē, gan premjers, gan finanšu ministrs arodbiedrībām skaidrojot, cik lielā bezdibeņa malā esot valsts budžets un ja valdība nesaņems aizdevumu, tad vispār nebūšot naudas, ko maksāt algās un pensijās. Tikšanās iniciators bija Saeimas spīkers. Taču netika prognozēts, ka LBAS un valdības tikšanās nesīs kādas atkāpes no valdības sagatavotajiem budžeta grozījumiem.
Šodien pie Saeimas notika LBAS protesta akcija, kurā piedalījās tikai nozaru arodbiedrību līderi, taču ceturtdien arodbiedrības rīko manifestāciju Esplanādē.
Saeimai ārkārtas sēdē bija jāpieņem 14 likumprojekti galīgajā lasījumā, svarīgākais no tiem - likumprojekts par pensijām un pabalstiem. Neformālas prognozes liecina - tā kā sēdi translē Latvijas televīzija, daudz deputātu pieteiksies debatēs. Pensiju likuma pieņemšana varētu aizņemt vairākas stundas. Tādēļ pie budžeta likuma izskatīšanas Saeima varētu pieķerties tikai vakarpusē.
Budžeta komisijas vadītājs: latviešu tauta ir sīksta
12 dienā, uzsākot darbu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL) pauda uzskatu, ka latviešu tauta ir sīksta, tāpēc Latvija pārdzīvos šo krīzi un beigās būs vēl stiprāka. G.Bērziņš atzina, ka šī budžeta pieņemšana ir nopietnu pārbaudījumu laiks gan valstij kopumā, gan ikvienam iedzīvotājam. "Nepieņemot skarbos grozījumus, starptautisku finansiālu palīdzību nesaņemsim, bet nonāksim daudz lielākas grūtībās. Tomēr es gribētu teikt, ka mēs latvieši esam sīksta tauta. Ne tik sen kā esam pārdzīvojuši divus karus, pārdzīvojām laiku pēc atmodas, pārdzīvosim arī šo krīzi un beigās būsim vēl stiprāki," norādīja G. Bērziņš.
Sēdē pret procedūru iebilda LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, uzskatot, ka par izmaiņām atsevišķos likumos drīkstētu lemt tikai tad, kad ir nobalsots par jumta likumu par valsts pensiju un pabalstu izmaksu. Tam oponēja G. Bērziņš, kurš norādīja ka pirmdien Saeima jumta likumu skatīja 1.lasījumā. Balsojumā Saeimas vairākums atbalstīja likuma grozījumus. LPP/LC deputātam Oskaram Kastēnam debašu laikā tika izslēgts mikrofons, kad deputāts nereaģēja uz Saeimas spīkera aizrādījumu. O.Kastēns no tribīnes sacīja, ka JL nebūtu Rīgas domē ieguvis tādu mandātu skaitu, ja būtu nācis klajā ar budžeta grozījumiem vēl pirms vēlēšanām.
Saeima sākumā skatīja ar budžeta grozījumiem saistīto likumu paketi, piemēram,
lai samazinātu pensijas un valsts pabalstus Saeimai nepieciešams grozīt
gan likumu par pensijām, gan likumu par valsts pabalstiem, nosakot, ka
turpmākos trīs gadus pensiju un pabalstu izmaksu regulēs speciāls
likums Par pensijām un valsts pabalstiem laikā no 2009. - 2012.gadam.
Par konkrēto samazināšanu parlamentārieši debatēs un sāks balsot tikai
pēcpusdienā.
(papildināta ar pirmajām rindkopām)