Pret šiem grozījumiem kategoriski iebilda Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī Tieslietu ministrija, pēc kuras domām, - netiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips un būtu apdraudēts ķīlas tiesību institūts.
Turklāt, pēc ministrijas domām, grozījumu pieņemšana nemotivētu komunālo pakalpojumu sniedzējus vērsties tiesā par mazākām parādu summām.
Jau ziņots, ka izstrādātie grozījumi paredz mainīt Civilprocesa likuma regulējumu, nosakot uz pārejas laiku līdz 2014.gada 31.decembrim jaunu prasījumu veidu - par dzīvokļu īpašumos sadalītās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, maksas par dzīvokļu īpašniekam piegādāto siltumenerģiju vai dabasgāzi, ja tā paredzēta apkures un karstā ūdens sagatavošanai, auksto ūdeni, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī piegādāto elektroenerģiju, kas paredzēta mājas koplietošanas vajadzībām, piedziņu, bet ne vairāk kā 10% no izsolē iegūtajiem līdzekļiem par nekustamo īpašumu.
Tādējādi prasītājs, kura rīcībā ir tiesas nolēmums civillietā par dzīvokļu īpašumos sadalītās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksas, kā arī piegādāto elektroenerģiju, kas paredzēta koplietošanas vajadzībām, piedziņu no attiecīgā dzīvokļa īpašnieka un tiesas sprieduma izpildu dokuments, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību varēs atgūt minēto parādu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.
Tāpat likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, ja vien tas nav arī piedzinējs, nebūs jāsniedz tiesu izpildītājam piekrišana par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja piedziņa tiks izdarīta par labu prasījumam par dzīvokļu īpašumos sadalītās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksas, kā arī piegādāto elektroenerģiju, kas paredzēta koplietošanas vajadzībām piedziņu.
Ja hipotekārais kreditors saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Civilprocesa likumu nav piekritis nekustamā īpašuma pārdošanai, lai izdarītu piedziņu par labu prasījumiem par iepriekš minēto parādu piedziņu, un tiesu izpildītājs ir atlicis piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājam minētās lietas nebūs jāpārskata atbilstoši jaunajam regulējumam, ko paredz šie Civilprocesa likuma grozījumi.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi protokollēmumu, kurā rosina uzdot regulatoram izvērtēt iespējas sabiedrisko pakalpojumu tarifos paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai un iesniegt attiecīgus priekšlikumus EM. Ierosinājums ar regulatoru neesot nedz saskaņots, nedz apspriests, skaidro SPRK.
Ierosinājums par neatgūstamo parādu iekļaušanu tarifos ir absurds un apliecina ministrijas nekompetenci, turklāt tādējādi ministrija kārtējo reizi iejaucas SPRK darbā, mēģinot to ietekmēt un pēc savas izpratnes uzspiest risinājumu regulatora kompetences jautājumos, uzskata SPRK.
"Šāds ierosinājums pēc būtības paredz sodīt godīgos maksātājus - parādus pārlikt uz godīgajiem maksātājiem, palielinot tarifu, lai ar to nosegtu nenomaksāto summu. Ierosinot ko tādu, tiek grauta visa sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sistēma, un panākts pilnīgi pretējs efekts - komunālo pakalpojumu lietotāji vairs nebūs motivēti norēķināties par saņemto pakalpojumu, bet pakalpojumu sniedzējiem zudīs motivācija piedzīt parādus no nemaksātājiem, jo parādus varēs iekļaut tarifā," sacīja SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, norādot, ka šādi EM priekšlikumi ir pilnīgā pretrunā ar nepieciešamību izstrādāt kompleksu un efektīvu parādu piedziņas regulējumu.
Regulators jau iepriekš ir vairākkārt norādījis uz pieaugošo parādu apjomu par komunālajiem pakalpojumiem un paudis bažas, ka vilcināšanas situāciju risināt novedīs pie tā, ka galu galā parādi tiks uzvelti godīgo maksātāju pleciem.
"Vai tiešām tas ir veids, kā tagad valstī tiks piedāvāts risināt visas ekonomiskās problēmas - vispirms bezatbildīgi ļaujot tām samilzt un tad cenšoties uzvelt tās uz godīgo maksātāju pleciem kā kārtējo maksājumu slogu? Vai tiešām nav vairs ne dūšas, ne sapratnes, lai spētu to risināt atbilstoši taisnīguma principiem un sabiedrības interesēm?" uzsvēra Zariņš, norādot, ka regulators vienmēr ir iebildis un iebildīs pret principa "maksātāji maksā par nemaksātājiem" ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā.