Saeimai jāizsķiras, kā LR un LTV finansēt turpmāk

Šī situācija apliecina — jāvienojas par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, lai tos pasargātu no iespējamās politiskās ietekmes. Vai politiķi sarunās norādījuši, kā medijiem būtu jāstrādā? LTV ģenerāldirektors Edgars Kots stāsta, ka sarunas ar politiķiem notiek līdzīgi kā Saeimas komisijā, kur katrs izsaka "emocionālās pārdomas". Viņa minētajā Saeimas Budžeta komisijā mediju vadītājiem tiešām bija jāklausās nevis deputātu priekšlikumi, bet viedokļi, kā radio un televīzijai būtu jāstrādā. Pašreizējā LTV un LR finansēšanas kārtība paredz, ka to budžeti ir atkarīgi no ikgadējiem politiskiem lēmumiem. Vēl papildu ienākumus LTV un LR var gūt no saimnieciskās darbības — piemēram, telpu nomas, reklāmas, kas gan veido mazāko daļu no to kopējā budžeta. Sabiedrisko mediju finansēšana no valsts budžeta arī starptautiskā vidē tiek uzskatīta par modeli, kas rada labvēlīgu augsni iespējamam politiskam spiedienam uz tiem. E.Kots uzskata, ka uz viņu nav izdarīts spiediens, tomēr problēma esot tā, ka nav skaidri definēti "spēles noteikumi". Nākamnedēļ Saeimā tikšot iesniegts jaunais raidorganizāciju likumprojekts, kur var šos noteikumus atrunāt. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēža vietniece Dace Buceniece stāsta, ka tā strīdīgākais jautājums esot tieši sabiedrisko mediju finansēšana. Deputātiem piedāvāšot trīs LTV un LR finansēšanas variantus, par kuriem būšot jāizdara politiska izšķiršanās: abonentmaksas, fiksēta procenta no iekšzemes kopprodukta (IK) paredzēšana ar vai bez iespējām sabiedriskajiem medijiem gūt ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Mediju eksperti dod priekšroku abonentmaksu ieviešanai, kas jau darbojas daudzās Eiropas valstīs un spētu nodrošināt lielāku mediju neatkarību. D.Buceniece norāda, ka situācijā, kad ir atvērts ziedojumu konts LR un agrāk ziedots arī seriālam Neprāta cena, "varbūt ir īstais brīdis par to runāt". Taču ir vairāki "bet". Pirmkārt, pat Dz.Kolāts un E.Kots, kuri abi agrāk bijuši aktīvi abonentmaksu atbalstītāji, šaubās, vai pašlaik cilvēki būtu gatavi vēl vienam papildu finansiālam slogam. Otrkārt, abonentmaksas palielinātu administrēšanas izmaksas. Treškārt, nekas neliecina, ka politiķi, kuri treknajos gados nespēja spert tik nepopulāru soli, tam būtu gatavi tagad. "Tas ir kā karsts kartupelis, ko politiķi nezina, kur likt," atzīst Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, kurš uzskata, ka krīzes situācijā to neviena frakcija nebūs gatava atbalstīt. Pagaidām nav arī opozīcijas atbalsta. Jaunā laika frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis norāda, ka frakcijā par to nav diskutēts, tomēr viņš neredzot iespēju ieviest jaunu nodokli. "Pašlaik reālākais ir iezīmēts apjoms budžetā," uzskata Dz.Kolāts. Līdzīgi izsakās arī E.Kots. Pret fiksētu finansējumu jau agrāk iebildusi Finanšu ministrija, arī A.Brigmanis paredz asas diskusijas. Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Oskars Kastēns (LPP/LC) vēl skaidru atbalstu nevienam modelim nesola, jo redzot vairākas iespējas.