Komisijas deputāti nenoraidīja iespēju skolas gaitas uzsākt ātrāk nekā šobrīd tas likumā ir paredzēts, tomēr pauda pārliecību, ka tas darāms tikai tad, kad tiks pielāgots mācību saturs, metodes un šādām pārmaiņām sagatavoti arī pedagogi.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis uzskata, ka tas, ka šī iecere Ministru kabinetā tika apstiprināta bez diskusijām, bijis šokējoši. Deputāti noskaidroja, ka Ministru kabinetā šāda iecere tika atbalstīta pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai rastu finansējumu to pedagogu atalgojumam, kuri apmāca piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, un saglabātu Pasaules Bankas aizdevumu reformu īstenošanai.
IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks deputātiem apliecināja, ka 2010./2011.mācību gadā sešgadīgajiem bērniem nebūs obligāti jāsāk pamatizglītības apguve. Viņš skaidroja, ka jau šobrīd bērniem ir iespējas skolas gaitas uzsākt pirms septiņu gadu vecuma sasniegšanas, taču to izvēlas darīt tikai desmitā daļa. „Tagad bērniem apmācība paredzēta no piecu līdz 19 gadu vecumam – kopā tas ir 14 gadi. Savukārt citur Eiropā šis laiks ir īsāks,” pamatojot izmaiņu nepieciešamību, teica R.Broks.
Ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu, saskaņā ar kuru līdz nākamā gada 1.septembrim tiek veikti sagatavošanas darbi, un pēc tam sāksies programmas izmēģināšana skolās, informēja IZM pārstāvji. Piemēram, Jelgavas pilsētas dome esot izrādījusi interesi par iespēju programmas aprobēt arī Jelgavas skolās.
Analizējot padomju laikos ieviesto praksi pirmajā klasē mācīt sešgadīgus bērnus, deputāti secināja, ka no tā atteicās gan politisku iemeslu dēļ, gan tāpēc, ka skolotāji nebija pietiekami sagatavoti, līdz ar to mācību procesā netika pietiekami ievērotas sešgadīgo bērnu vecuma posma īpatnības.