Savukārt deputāts Boriss Cilēvičs ("Saskaņas centrs") deputātiem skaidroja, ka viņš zinot par citu situāciju, kurā vainīgais tomēr esot saukts pie atbildības. Pret šādiem noziegumiem likumā esot piemērojams pants - par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, norādīja Cilēvičs.
Tikmēr neatkarīgais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins komisijas sēdē iedziļinājās pedagoģiskos jautājumos un analizēja vecāku tiesības gadījumos, kad viņu bērns mācās skolā, kur "skolotājam ir attiecības ar dzīvniekiem". Kiršteins tomēr nesaņēma atbildi no cilvēktiesību ekspertiem uz jautājumu - drīkst vai nedrīkst diskriminēt zoofilu un atlaist no skolotāja darba pienākumu pildīšanas. Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta un Cilvēktiesību institūta eksperti otrdien komisijas deputātiem skaidroja, ka diskriminēt aizliegts seksuālās minoritātes - gejus, lesbietes, biseksuāļus un transseksuāļus, taču Eiropā diskriminācijas aizliegumi netiekot attiecināti uz pedofiliem un zoofiliem.
Cilvēktiesību eksperti arī informēja deputātus, ka pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā vairāk parādoties neiecietības izpausmes un lielākoties tās vērojamas attiecībā pret seksuālajām minoritātēm, dažādām reliģijām, kā arī etniskos jautājumos. Eksperti ieteica Saeimas deputātiem pārņemt Eiropas Komisijas pretdiskriminācijas direktīvas, kas vēl nav izdarīts, uz ko deputāti atbildēja visai izvairīgi.
Bērziņš atzīmēja, ka ar varu neko nedrīkstot darīt un lēmumi jāpieņem pēc pamatīgām diskusijām, savukārt Kiršteins norādīja, ka "Eiropas Parlaments pats parādījis reālu neiecietību, neapstiprinot amatā [Itālijas izvirzīto tieslietu un drošības komisāra amata kandidātu Roko] Butiljoni tikai par to, ka viņš paudis savu viedokli". Jau vēstīts, ka pēdējā laikā cilvēktiesību eksperti norādījuši uz vairākām pazīmēm, kas liecinot par neiecietības palielināšanos sabiedrībā - bijuši vairāki uzbrukumi citas ādas krāsas cilvēkiem, asas domstarpības sabiedrībā izraisīja geju un lesbiešu draudzības dienu pasākumi.
Turklāt arī Saeimas deputāti izpelnījušies kritiku par seksuālo minoritāšu diskriminēšanu, jo deputātu vairākums neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kas aizliedz iedzīvotāju diskriminēšanu pēc seksuālās orientācijas. Ņemot vērā, ka šādas prasības iekļaušana Darba likumā nepieciešama, lai saskaņotu Latvijas likumus ar Eiropas Komisijas direktīvām, Valsts prezidente likumu neizsludināja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai.