Komisijas sēdē gan visi piedāvātie ierosinājumi netika uzņemti pozitīvi, jo deputāte Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) iestājās pret ideju, ka informācija saistībā ar naturalizāciju tiks sniegta arī angļu un krievu valodā. Viņa skaidroja - ja Latvijā vēlas pilsonību redzēt kā vērtību, tad informācija būtu jāsniedz valsts valodā, ja nepieciešams - arī vieglajā valodā.
Pašlaik svinīgais solījums tiek parakstīts pirms naturalizācijas sākšanas, līdz ar to nākamais pilsonis trūcīgo latviešu valodas zināšanu dēļ var arī nesaprast, ko viņš ir parakstījis, darba grupas vārdā šodien stāstīja deputāts Valdis Liepiņš (RP). Tādā veidā viņš norādīja uz nepieciešamību veikt svinīgā solījuma došanas kārtības maiņu.
Sēdes laikā tika norādīts, ka jāmaina naturalizācijas pārbaudes jautājumi, piemēram, par Livonijas laiku un par to, kurā starptautiskajā organizācijā Latvija darbojās neatkarības pirmajā periodā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs skaidroja, ka jautājumi ir saskaņoti Eiropas līmenī, taču izmaiņas esot iespējamas.
Deputāti šodien arī debatēja, vai ir nepieciešams rīkot naturalizācijas popularizēšanas kampaņas. Līdz 1.decembrim ikviens interesents darba grupai var iesniegt savus priekšlikumus naturalizācijas procesa uzlabošanai.
"Pilsonībai ir jābūt piederībai, kas vieno Latvijas iedzīvotājus un apliecina godu, atbildību un arī nācijas saliedētību. Lai arī aizvien bieži sastopamies ar pretēju viedokli, vispirms ir jānotiek integrācijai un tikai tad cilvēks var kļūt par pilsoni," par Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) viedokli minētā jautājuma kontekstā informēja Saeimas Preses dienestā.
"Jānosaka stingras un vienlaikus skaidras prasības Latvijas pilsonības pretendentiem, taču tajā pašā laikā pilsonības iegūšanas process ir jāatbrīvo no birokrātiskiem šķēršļiem. Komisijas Naturalizācijas darba grupas starpziņojuma mērķis ir radīt pamatu tālākām diskusijām par naturalizācijas procesa pilnveidošanu Latvijā," uzsver Latkovskis.