Kā ziņots, jautājumu saistībā ar iespēju rīkot referendumu par pievienošanos eiro zonai aktualizēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
"Iestājoties mēs neuzņēmāmies saistības eiro ieviest 2010., 2012. vai 2013.gadā," skaidroja Juridiskā biroja vadītājs, norādot uz to, ka nav noteikts konkrēts iestāšanās termiņš, kā arī uz nepieciešamību izpildīt ar eiro ieviešanu saistītos kritērijus.
Kusiņš skaidroja, ka iestāšanās eirozonā nevar būt tautas nobalsošanas jautājums, jo tas jau ir izlemts. Juridiskā biroja vadītājs gan arī piebilda, ka viņam šajā lietā nebūtu jākonsultē un jāpalīdz Brigmanim "kaut ko uzprojektēt", jo Juridiskais birojam ir jāsaglabā neitralitāte un nav jānodarbojas ar politisko partiju konsultēšanu - tām pašām ir iespēja vērsties pie saviem juristiem.
Kā ziņots, ZZS frakcijas priekšsēdētājs paudis pārliecību, ka par eiro ieviešanu Latvijā notiks referendums, līdz ar to par ES fiskālās disciplīnas līguma nosacījumu ieviešanu vēl būs iespēja lemt iedzīvotājiem.
ZZS frakcijas vadītājam nešķietot, ka Latvija jau 2003.gada referendumā par iestāšanos ES a priori nobalsoja arī par pievienošanos eiro. Tomēr par šo jautājumu nepieciešams uzklausīt juristus, norāda Brigmanis.
Savukārt Finanšu ministrija uzskata, ka Latvijā nav jārīko referendums par pievienošanos eirozonai, jo, iestājoties ES, desmit jaunās dalībvalstis no 2004.gada 1.maija piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) kā dalībvalstis. Taču tās vēl nav eirozonas pilntiesīgas dalībnieces, kamēr nav izpildījušas līgumā par ES noteiktos kritērijus jeb Māstrihtas kritērijus. To nosaka izņēmuma statuss, kas definēts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 122.pantā. Patlaban valdība kā mērķi ir izvirzījusi eiro ieviešanu 2014.gadā.