Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.
Pozīcija tika apstiprināta, komisijas deputātiem balsojot. Par balsoja astoņi deputāti - Edvards Smiltēns (Vienotība), Nellija Kleinberga (LRA), Igors Pimenovs (Saskaņa), Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), Ivans Klementjevs (Saskaņa), Atis Lejiņš (Vienotība), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) un Lolita Čigāne (Vienotība). Savukārt "pret" balsoja trīs parlamentārieši - Jūlija Stepaņenko (Saskaņa), Rihards Kols (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK) un Armands Krauze (ZZS). Neviens no klātesošajiem balsojumā neatturējās.
Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (Saskaņa) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.
Pirms tam, no rīta sasauktajā Eiropas lietu komisijas sēdē, deputātiem neizdevās šo pozīciju apstiprināt, jo sēdi pameta deputāti Rihards Kols (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK), Armands Krauze (ZZS), Edgars Putra (ZZS) un Jūlija Stepaņenko (Saskaņa), tāpēc tajā tika "norauts" kvorums. Ņemot vērā minēto, šodien pēcpusdienā tika sasaukta vēl viena komisijas sēde un tajā deputātiem ar nelielu balsu pārsvaru izdevās vienoties par pozīciju.
Latvija Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē 22.septembrī plāno paust, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, lai mazinātu spiedienu uz konkrētas dalībvalsts patvēruma sistēmu krīzes gadījumos. Tas teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā pozīcijā, ko iepriekš izskatīja valdība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Līdz ar to Latvija uzskata - pat ja šāds pastāvīgs ietvars pārvietošanas shēmām tiek izveidots, ir jāsaglabā efektīva iespēja izvērtēt katru gadījumu atsevišķi, nodrošinot, ka šajā procesā tiek ņemtas vērā arī dalībvalstu kapacitātes iespējas. Latvijas vērtējumā šādos pasākumos dalībvalstīm ir jāpiedalās brīvprātīgi, izvērtējot savas iespējas un nacionālo kapacitāti, teikts dokumentā. Tāpat Latvijai ir bažas par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai.
Attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvietošanu no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas Latvija piekrīt, ka pašlaik Eiropa saskaras ar ārkārtas situāciju patvēruma jomā, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielāko spiedienu savai patvēruma sistēmai.
Latvija atzīst, ka patiesas solidaritātes, kas ir viens no ES pamatprincipiem, un taisnīgas atbildības sadalījuma nodrošināšanai svarīgi ir, ka atbilstoši uzņemšanas kapacitātei visas dalībvalstis piedalās ar savu kontribūciju šajā procesā, uzsvērts dokumentā.
Ņemot vērā pašreizējās situācijas ārkārtas raksturu un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, kā arī atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu neiebilst ierosinājumam pārvietot 120 000 personu pēc Eiropas Komisijas (EK) piedāvātās formulas, kas saskaņā ar esošo sadalījumu dalībvalstīm, Latvijai ir 526 personas. Šis ierosinājums ir realizējams tikai pakotnē ar citiem piedāvātajiem instrumentiem, uzsvērts IeM sagatavotajā pozīcijā.
Dokumentā arī norādīts, ka Latvija atzinīgi vērtē EK iniciatīvu attīstīt jaunu visaptverošu Eiropas migrācijas politiku, kas vienlaikus sniedz aizsardzību tiem, kam tā patiešām nepieciešama, veicina Eiropas konkurētspēju, sniedzot ieguldījumu Eiropas ekonomiskajā izaugsmē, veido adekvātu integrācijas politiku, kā arī sekmē Eiropas ārējo robežu drošību un nelegālās migrācijas novēršanu un samazināšanu, sniedzot nopietnu ieguldījumu cilvēku tirdzniecības un kontrabandas kriminālo tīklu saraušanā un noziedznieku, kuri pakļauj nevainīgus cilvēkus dzīvības briesmām, atklāšanā un sodīšanā.
Tāpat IeM sagatavotajā pozīcijā minēts, ka Latvija izprot situācijas nopietnību Vidusjūras reģionā un piekrīt, ka šobrīd ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu turpmākas traģēdijas, kā arī jāsniedz visaptverošs atbalsts tām ES dalībvalstīm, kuru uzņemšanas sistēmas izjūt vislielāko slodzi. Latvija atbalsta ES militārās operācijas Vidusjūrā otrās fāzes daļēju sākšanu starptautiskajos ūdeņos saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Operācijas otrās fāzes sākumposmā būs iespējams pārbaudīt kuģus, par kuru iesaisti migrantu kontrabandā ir aizdomas, ar karoga valsts atļauju vai gadījumā, ja nav nosakāma kuģa valstspiederība.
Latvija gan arī paredzējusi norādīt, ka vienlaikus ir ļoti svarīgi atcerēties, ka ar EK piedāvāto programmu migrācijas jomā tiek veidota jauna visaptveroša un ilglaicīga stratēģiskā pieeja Eiropas migrācijas politikai kopumā un tai būtu jāņem vērā ne tikai aktuālā situācija konkrētos reģionos, bet arī migrācijas plūsmu nepārtraukti mainīgās tendences un iespējamie migrācijas jomas nākotnes izaicinājumi. Tādēļ Latvija plāno uzsvērt, ka programmā iekļautajām vidēja termiņa un ilgtermiņa iniciatīvām ir jābūt patiesi visaptverošām un atbilstošām visu ES dalībvalstu interesēm, tajās ir nepieciešams saglabāt ģeogrāfisko līdzsvaru, nekoncentrējoties tikai uz vienu konkrētu reģionu.
Tāpat Latvija plāno minēt, ka tā pozitīvi vērtē programmā uzsvērto ciešo sasaisti starp migrācijas politikas iekšējo un ārējo dimensiju, jo, tikai stratēģiski īstenojot sadarbību migrācijas jomā starp migrantu izcelsmes, tranzīta un mērķa valstīm, kā arī arvien ciešāk integrējot migrācijas un attīstības rīcībpolitikas, ir iespējams panākt ilgtermiņā ilgtspējīgus risinājumus, kas atbilstu visu pušu interesēm. Līdz ar to Latvija uzskata, ka galvenajam ietvaram sadarbībai ar trešajām valstīm un migrācijas pozitīvo aspektu maksimizēšanai ir jāpaliek jau sevi laika gaitā pierādījušajai Vispārējai pieejai migrācijai un mobilitātei (GAMM), pilnvērtīgi izmantojot visus pieejamos instrumentus, vienlaikus izvērtējot iespēju nepieciešamības gadījumā tos pārskatīt un veidot vēl efektīvākus.
Kā ziņots, Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar EK priekšlikumu Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.