Kā ziņots, pirms nedēļās Saeima nolēma nodot šos grozījumus izskatīšanai parlamenta komisijās.
Kā iepriekš informēja Saeimas deputāte Ilona Jurševska (ZZS), tautas nobalsošanai virzītais jautājums par grozījumiem Satversmē, kas paredz par valsts valodu noteikt arī krievu valodu, sabiedrībā ir izraisījis plašas diskusijas, tostarp arī par to, vai tautas nobalsošana ir pieļaujama, ja tajā virzītais jautājums, iespējams, apdraud Latvijas valsts pamatus un valstiskuma ideju.
Pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos nav skaidri un nepārprotami nostiprināta tādu jautājumu virzības tautas nobalsošanai neiespējamība kā valsts neatkarība, demokrātisms, parlamentārisms, valsts karogs, republikas pārvaldes forma un teritorijas nedalāmība. ZZS sagatavotais grozījums paredz minēto nepilnību novērst.
ZZS jau iepriekš ir norādījusi, ka, kaut arī valsts valodas jautājums Satversmes 4.pantā patlaban ir nostiprināts pietiekami, lai nevienam nerastos vēlme citu valodu pasludināt valsts valodas statusā, ZZS atbalstīs turpmāku latviešu kā vienīgās valsts valodas un valstiskuma stiprināšanu Satversmē.
Jau ziņots, ka 18.februārī plānota tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.