Saeimas komisija atbalsta Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai

Par Zakatistova izdošanu balsoja komisijas deputāti no Saskaņas, Attīstībai/Par!, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Zaļo un zemnieku savienības un Jaunās Vienotības.

Pret deputāta izdošanu kriminālvajāšanai balsoja Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV parlamentārieši.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēmuma pieņemšanu par prokuratūras lūgumu bija atlikusi salīdzinoši ilgu laiku - kopš 25.aprīļa, radot dažādas spekulācijas sabiedrībā. Maija vidū komisija vienojās dot laiku deputātiem iepazīties ar lietas materiāliem.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka lēmums ļaut deputātiem iepazīsties ar lietas materiāliem pieņemts, skatoties plašākā kontekstā ar iepriekšējiem gadījumiem, turklāt neesot izskanējuši protesti arī no prokurora puses, ka jautājums būtu steidzami risināms.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdza prokuratūrai par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēt Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Tad prokuratūra vērsās Saeimā ar lūgumu izdot Zakatistovu. Ģenerālprokuratūra jau nolēmusi Tamužu saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu lielā apmērā.

Zakatistovs un Tamužs apsūdzības noraida. Zakatistovs žurnālistiem apgalvoja, ka pārmetumi par krāpšanu nav pamatoti, jo viņš sniedzis Tamuža uzņēmumam Eco Baltia Gupa konsultācijas par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem Eiropas Savienībā (ES). Savukārt Tamužs apgalvoja, ka iesniegums pret viņu un Zakatistovu esot daļa no Eco Baltia Group līdzīpašnieku biznesa strīda.

Zakatistovs preses konferencē izdalīja apkopojumu par pieņemšanas-nodošanas aktiem par laiku no 2016.gada 1.jūnija līdz 2017.gda 31.maijam saskaņā ar konsultāciju līgumiem starp Per capita un Eco Baltia Grupa. Šajā apkopojumā bija minēti pieņemšanas-nodošanas aktu numuri, kā arī jautājums, par ko sniegtas konsultācijas. Piemēram, konsultācijas sniegtas par Eiropas Komisija nostāju atkritumu apsaimniekošanas nozares konkurences un regulācijas jautājumos, starptautiski atzītu atkritumu apsaimniekošanas pētniecības kvalitātes novērtējumu un prasībām, pārmaiņu vadības konsultācijas par ES direktīvām un citi.

Satversme nosaka, ka pret deputātu nevar sākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas. Ja tiesībsargājošās iestādes prasa Saeimai izdot kādu deputātu, šo jautājumu vispirms izskata Mandātu komisija, kas arī sagatavo lēmumprojektu, par kuru lemj parlaments.

Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret kādu deputātu, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā deputāts saņem pusi sava atalgojuma.

Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājuma atlikšana par to, vai izdot kriminālvajāšanai deputātu, izmeklēšanas intereses neapdraud, turklāt līdz Saeimas lēmumam prokurors veiks iepriekš ieplānotās izmeklēšanas darbības.

pievienota 1.-2.rindkopa