Novērojumi liecinot, ka krievu valoda izspiež latviešu valodu no vairākām sadzīves sfērām. ''Tie laiki, kad cittautieši trolejbusos ar vārdnīcām rokās mācījās latviešu valodu, ir pagājuši,'' secināja komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.
A.Veisbergs informēja, ka sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka efektīvākais līdzeklis latviešu valodas pozīciju stiprināšanai ir stingrākas likumu normas. “Tas, ka cittautiešiem tiek piedāvāti valodas kursi, diemžēl situāciju uzlabo minimāli”, sacīja A.Veisbergs.
Patlaban tiek gatavotas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Augstākās izglītības likumā, kā arī pārskatīts to profesiju saraksts, kurās strādājot jāzina valsts valoda. Sabiedrības divvalodība latviešu valodas pozīcijām kaitē, secināts trešdien komisijā. “Tādēļ pilnīgi pamatota ir prasība pēc stingrākas likumdošanas,” uzskata komisijas deputāte Ina Druviete (PS).
Deputāti diskutēja, vai latviešu valodas pozīciju stiprināšanai būtu jāgroza Valsts valodas likums un iebraucējiem jānosaka augstākas latviešu valodas zināšanu prasības.
Kā zināms, latviešu valodas jautājums šobrīd sabiedrībā kļuvis īpašu aktuāls. Augstākās valsts valodas prasības noteiktas ugunsdzēsējiem, kā arī vēl daudzām citām profesijām, kas izraisījis diskusijas, cik šāda prasība ir pamatota. Valsts valodas centrs pēdējā laikā ir sodījis vairāku profesiju pārstāvjus - skolotājus, darbu vadītājus, ka tie darba laikā sazinās krievu un nevis latviešu valodā. Jau ziņots, ka Valsts valodas komisija vēlas pārbaudīt arī hokeja trenera Oļega Znaroka latviešu valodas zināšanas, taču bijušais hokejists, kurš tagad ir Vācijas pilsonis, paziņojis, ka nevienam neko negrasās pierādīt un uz komisiju neies.