G. Kusiņš pamanījis, ka norma par ģenerālprokurora kandidātu loka paplašināšanu ir gandrīz vārds vārdā pārņemta no likuma par nosacījumiem Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem. Tomēr prokuroram ir specifiskāki pienākumi un nepieciešami īpašāka pieredze, norādīja G. Kusiņš.
M. Roze turpretī norādīja, ka patreizējā prasība ir par šauru un ja jau ST tiesnešiem ir jālemj par likumu atbilstību valsts pamatlikumam, arī tas ir nozīmīgs amats. Ja jau tik svarīgā amatā ir salīdzinoši plašs kandidātu loks, tādam pašam būtu jābūt arī attiecībā uz ģenerālprokurora amatu. Tomēr komisija sliecās par labu G. Kusiņa viedoklim.
Savukārt ierosinājumu obligāti atlaist prokuroru, ja spēkā stājies ECT spriedums, "ar kuru atzīts, ka konkrētajā kriminālprocesā ir pārkāptas personas cilvēktiesības un prokurors ir vainojams pārkāpuma izdarīšanā", Roze pamatoja ar to, ka septiņus gadus esot valdībā, viņš it bieži pieredzējis, ka Latvija zaudē prāvās ECT, bet par to neviens neatbildot. Komisija vienojās, ka jautājums par ECT zaudētajām lietām būtu skatāms plašāk, vērtējot ne tikai prokuratūras, bet arī citu iestāžu atbildību. Tāpēc komisija rīkos atsevišķu sēdi, uz kuru uzaicinās Latvijas pārstāvi ECT Ingu Reini. Viņai būs jāsniedz plašāku analīzi par raksturīgākajiem iemesliem, kāpēc tiek pārkāptas cilvēktiesības tiesvedības procesā.