pantu nolēma virzīt tieši tādā redakcijā, kā marta beigās to atbalstīja valdība. Savukārt 150.pantā komisija nolēma saglabāt diskriminācijas veidu uzskaitījumu un tā beigās pievienot teikumu "vai jebkuru citu pazīmju dēļ". Sēdē klātesošās Tieslietu ministrijas un Tiesībsarga biroja pārstāves norādīja, ka iepriekš trešajā lasījumā pieņemtajā likuma redakcijā nav pārņemts pat minimums no tā, ko prasa direktīvas, un šī redakcija ir "saplūdināta", atbalstot tagadējo komisijas virzīto redakciju. Komisija atbalstīto redakciju izstrādās priekšlikuma formā un iesniegs atbildīgajai Juridiskajai komisijai lemšanai trešdien.
Valdības rosinātajos grozījumos ar mērķi pārņemt Eiropas Savienības Padomes direktīvu, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prezidente atklājusi, ka "Krimināllikuma 150. panta jaunā redakcijā ārpus likuma regulējuma paliek visi citi diskriminācijas aizliegumi, kā, piemēram, diskriminācija dzimuma, valodas, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ".
Prezidente arī norādīja, ka jaunajā likuma redakcijā vienā pantā salikti divi pilnīgi atšķirīgi noziedzīgi nodarījumi — nacionālā vai rasu naida kurināšana un vienādas attieksmes jeb līdztiesības pārkāpšana.
Tas pēc prezidentes domām "nopietni apgrūtinās konkrēto tiesību normu piemērošanu, jo Krimināllikuma 78.pantā noteikta kriminālatbildība par nacionālā, rasu vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, nevis par tiešu vai netiešu diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ," kā to prasa direktīvas ieviešana. Prezidente uzskata, ka ir izveidojusies nelīdzsvarota situācija, kurā viena veida diskriminācija (personu attieksme pret reliģiju) saskaņā ar Krimināllikumu ir sodāma, bet par pārējiem ir noteikta tikai administratīvā atbildība.