Žurnālisti aicināja likumā paredzēt, ka žurnālistiem ir pienākums
aizsargāt savus avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos, kā arī
noteikt, ka prasība ir ceļama pret redakciju, nevis žurnālistu. Tāpat mediju pārstāvji aicināja svītrot no
Krimināllikuma 157.pantu, kas ļauj sākt individuālu krimināltiesvedību
pret žurnālistu par neslavas celšanu, uzskatot, ka šādus gadījumus var
izskatīt civiltiesiskā kārtībā.
Izmaiņas likumos nodot komisijām rosināja PCTVL deputāti. Tās pārstāvis Jakovs Pliners kolēģiem pauda viedokli, ka dzīvojam informācijas sabiedrībā un masu mediju loma demokrātijas uzturēšanā un pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā ir ļoti liela un svarīga. Varot gan piekrist, ka šajā situācijā atbildība jāuzņemas abām pusēm - gan masu mediju pārstāvjiem, gan politiķiem.
Patlaban likums, pēc viņa teiktā, paredz, ka žurnālista informācijas avots ir izpaužams pēc tiesas pieprasījuma, kurai katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē samērīgums starp gūto labumu un nodarīto kaitējumu. Ar grozījumiem tiek piedāvāts šo latiņu pacelt augstāk un dot tiesības tiesai pieprasīt avotu atklāšanu, tikai izskatot lietas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Tāpat tiek rosināts likumu papildināt ar normu, ka ar prasību par masu informācijas līdzekļa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu var vērsties tikai pret izdevēju kā juridisko personu.
Deputātiem balsojot par grozījumu Krimināllikumā nodošanu komisijām, par balsoja 63 deputāti, pret bija divi, bet atturējās septiņi.