Saeimas komisijās vērtēs žurnālistu rosinātās izmaiņas pēc Naglas kratīšanas

tas pilna mērā attiecas uz visiem žurnālistiem. Attiecībā uz "Neatkarīgo " problēmu ir mazāk, jo sabiedrība zin, kas ir tās īpašnieki un zin šo īpašnieku politiskās intereses. Ar "Dienu" bija nedaudz sarežģītāk, jo sabiedrība nezināja tās īpašnieku politiskās intereses. Viens no "Dienas" neobjektivitātes iemesliem kļūst saprotams šobrīd, kad tās bijušie īpašnieki ar iekļaušanos vienā politiskajā spēkā, parāda, kāpēc tā bija tik neobjektīva pret citiem, kurus vajadzēja noslaucīt no politikas skatuves, lai atbrīvotu pēc iespējas plašāku laukumu pašiem. Par citiem "Dienas" angažētības iemesliem ziņu pagaidām nav, bet ceru, ka ar laiku parādīsies arī tie. Kas attiecas uz raidījumu "Nekā personīga", tad man pēc Jaunalksnes sarunu publiskošanas vairs nav ilūziju par to, kā neatkarīgu žurnālistu skatījumu. Tas ir nopirkts. Par ko - pagaidām nezinu, bet gan jau. Un tavs viedoklis, ka man, kā skatītājam nebija tiesību zināt, ar ko šī raidījuma žurnālisti saskaņo sižetus, atšķirībā no Neo lietas, ir vērsts pret preses brīvību , vērsts pret sabiedrības tiesībām zināt, kurš žurnālists ir angažēts. savasto atsedz

Jā, tas atiecas uz Neatkarīgās "zurnalistiem" pilna mērā.

Korumpēts žurnālists sabiedrībai ir daudz bīstamāks par korumpētu politiķi.

tu kaut ko te kompilē un murgo. jo arī tu, draudziņ, esi nopirkts.

Nē, nebija tiesības, un to atzina arī tiesa. Tā ir žurnalista darīšana, ar ko viņi saskaņo savus sižetus. Ja būtu, kā tu saki, visi Neatkarīgās žurnalisti sen būtu jānoklausās un viņu privātdsarunas jāpublicē, cerams, nav jāskaidro, ar ko tur tiek saskaņots. tam viens likums - nejauc atšķirīgas lietas - iejaukšanās žurnalista, kas atmasko korupciju, privātā dzībē, ar mērķi aizbāzt tam muti, kas ir uzbrukums preses brīvībai un Satversmei, un viena karavīra bojā eju, kas, protams, ir traģēdija, bet tāda, kas skar samērā nelielu cilvēku loku un uz sab. kopumā lielu iespaidfu neatstāj.

Es varu pārdzīvot, ka Jaunā laika nopirktā narkomāne Jaunalksne dabūja tos 10 000, lai gan uzskatu, ka man bija tiesības zināt, ka viņa savus sižetus saskaņo ar partijas "Jaunais laiks" ģenerālsekretāru. Es varu pārdzīvot, ka Latvijas tiesa bērnam, kura tēvs ir gājis bojā Afganistānā, kompensācijā izmaksā tikai 2 reizes vairāk, nekā vienai narkomānei par viņas patiesās sejas atklāšanu.

Kāpēc valsts vērsās pret Jaunalksnes sarunu publiskošanu? Sabiedrībai taču bija tiesības zināt, ka viņa savus sižetus saskaņo ar partijas "Jaunais laiks" ģenerālsekretāru? Vai varbūt nebija, ko?

Nevari pārdzīvot, ka Jaunalksne dabūja tos 10000? Citur viņa dabūtu 10 miļjonus. Cik reizes esmu tev skaidrojis par atšķirībām par sabiedrībai svarīgu informāciju, kas aizstāv sabiedrības intereses( jūrmalgeita, kas atmaskoja korupciju), ko žurnalistam ir pienākums publicēt, un iejaukšanos Jaunalksnes privātajā dzīvē, un tu vēl neko neesi sapratis?

Ja persona, izmantojot īpašas prasmes (māku atmūķēt atslēgas) ir ielauzusies svešā dzīvoklī, šī persona ir noziedznieks. Ja persona, izmantojot īpašas prasmes ir ielauzusies svešā datu bāzē, šī persona ir noziedznieks. Ja persona, izmantojot īpašu stāvokli (profesiju un pieeju plašsaziņas līdzekļiem) publisko aizsargājamus trešo personu datus, šī persona ir noziedznieks. Un nevajag putroties un jaukt galvu ar vārda un preses brīvību. preses brīvība nav aizsargājamu trešo personu datu publiskošana.

Protams, ka izmaiņas būtu jāatbalsta, kaut arī šaubos, ka šī saeima to izdarīs. Sen zināms fakts - valsts labklājība un preses brīvība atrodas tiešā atkarībā. Jo brīvāka prese, un aizsargātāki žurnalisti un to informācijas avoti, jo "nebrīvāk" jūtas amatpersonas un politiķi, jo vairāk tās tiek kontrolētas. Tāpēc preses brīvība tiem ir kā zobu sāpes, un notiek nepārtraukti mēģinājumi to ierobežot.

Neo gadījums atklāja mediju patieso varu, to, cik ļoti lielā mērā mediji manipulē ar iedzīvotājiem. Piemēram, vienā gadījumā, kad tika publiskota no VID nopludināta informācija par kādas TV3 žurnālistes politisko angažētību (ko sabiedrībai patiesībā ir tiesības zināt) un saikni ar narkotikām (ko, ņemot vērā šādu cilvēku ietekmējamību, arī sabiedrībai ir tiesības zināt), datu noplūdē vainojamām amatpersonām ne tikvien tika liegta vārda brīvība (kas patiesībā uz aizsargājamiem datiem ir pareizi), bet viņiem pat piesprieda cietumsodus (šāds sods patiesībā ir nesamērīgs un liecina arī par tiesu sistēmas bailes no žurnālistiem, jo par vienkāršas personas datu noplūdi neviens tā īpaši pat nesatrauktos un trakākajā gadījumā kāds saņemtu disciplinārsodu) un pašai "cietušajai" tiesa vēl piesprieda 10 tūkstošu latu sāpju naudu (kas salīdzinot ar tiesas piespriestiem 20 tūkstošiem latu bērnam par tēva zaudējumu Afganistānā, ir nenormāla un nesamērīga summa). Savukārt otrā gadījumā, kad augsti kvalificēta persona izmanto savas prasmes, lai ielauztos svešā datu bāzē un ar citu personu (kurām patiesībā arī ir jāievēro likums par privātpersonu datu aizsardzību) palīdzību publisko aizsargājamus personu datus, viņi pēkšņi kļūst par varoņiem.