Argumentus pret šādu normu pauda Augstākās tiesas (AT), TM un prokuratūras pārstāvji, norādot, ka šādā gadījumā izmeklēšanas tiesneši tiktu ļoti noslogoti un kriminālprocess tiktu ļoti novilcināts. Turklāt šobrīd KPL nav strukturēts tā, ka visam, ko dara pirmstiesas izmeklēšanā, obligāti jābūt uzreiz pārsūdzamam tiesā. Tam esot paredzēta lietas iztiesāšana, kur advokāti varēs sniegt sūdzības par visiem, viņuprāt, notikušajiem pārkāpumiem, piemēram, lai lūgtu uzskatīt pierādījumus par neizmantojamiem. Tajā brīdī to tad arī vērtēs tiesa.
Kā novēroja Diena, ļoti aktīvi savu viedokli arī par vairākiem citiem priekšlikumiem pauda klātesošie advokāti. Spraigas diskusijas raisījās arī par jaunveidojamās Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības iesniegto priekšlikumu uzlikt prokuratūrai par pienākumu nodrošināt liecinieku piespiedu atvešanu uz tiesu. Gadījumos, ja liecinieks tiesā neierodas, viņa rakstveida liecības nevarētu tikt izmantotas kā pierādījumi. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Rezultātā sēdes laikā gluži kā pagājušajā nedēļā izskatīti vien sešpadsmit priekšlikumi no vairāk nekā 300 iesniegtajiem. Komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (JL) pēc sēdes pauda bažas, ka tādā tempā turpinot, komisija darbu pie grozījumiem pabeigs tikai pēc pieciem mēnešiem. “Tas tiek pārvērsts par farsu,” viņa sacīja.
Runājot par ZZS priekšlikumu, S.Āboltiņa norādīja, ka tā pieņemšanas gadījumā katru reizi, kad kādam apcietinātajam ēdienreize tiks nokavēta par desmit minūtēm, advokāti varēs to saukt par cilvēktiesību pārkāpumu un vērsties pie izmeklēšanas tiesneša. Viņasprāt, šī norma esot domāta vairākos kriminālprocesos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēs, kurš “pie saviem resursiem ar sūdzībām varēs vienkārši paralizēt tiesu”. Turklāt ZZS esot rīkojusies nekorekti, jo neviens tās deputāts nav komisijā, bet tās viedokli aizstāv algots cilvēks kopā ar diviem citiem advokātiem.