Kā vēsta Diena, ja piedāvātie grozījumi stātos spēkā, tad tautas vēlēts Valsts prezidents ieceltu tiesnešus, valsts kontrolieri, viņam būtu tiesības izvirzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Satversmes aizsardzības biroja un Latvijas Bankas vadītāju, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amata kandidātu, kā arī divus Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātus, kurus apstiprinātu Saeima. Šādam prezidentam būtu arī tiesības apstiprināt ministrus un pat tos atcelt no amata, turklāt prezidents nevis reprezentētu, bet gan pārstāvētu valsti, paredz projekts. Valsts prezidenta amata kandidātus varētu izvirzīt Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības (tātad vismaz pieci deputāti) vai 10 000 balsstiesīgo pilsoņu.
“Var jau jebkuru ideju norakt tikai tāpēc, ka to izvirza viena vai otra "ne tāda" partija vai cilvēks, taču svarīgākais tomēr ir pats projekts un tajā piedāvātās normas,” tā komentējis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valsts tiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis, kurš konsultējis partiju par iespējamajiem grozījumiem Satversmē.
Visu Latvijai prognozē, ka šis projekts tiks nodots tautas nobalsošanai, jo politiķi to neatbalstīs. Rīcības plāns paredzot sākt vākt parakstus par šiem grozījumiem, lai referendums par tiem varētu notiktu vienlaikus ar 2010.gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Savukārt jau 10.Saeima pieņemtu detalizētu Valsts prezidenta vēlēšanu likumu, saskaņā ar kuru vēlēšanas notiek 2011.gada vasarā, līdz ar pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām, rakstīts Dienā.
Šī ideja nav reāla, Latvijas radio Visu Latvijai nospraustos laika termiņus komentēja Latvijas faktu sociologs Aigars Freimanis. Viņš norādīja, ka diskusijas par tautas vēlēta prezidenta vienmēr sākas laikā, kad sabiedrība vēlas redzēt pretrunas prezidenta un valdības attiecībās vai prezidenta un parlamenta attiecībās. Parasti prezidents tādos brīžos esot ļoti populārs un cilvēki uz viņu liek lielas cerības. Pirmkārt, tāda bijusi Vaira Vīķe – Freiberga. Šobrīd man tā situācija šķiet savādāka, teica A.Freimanis.
“Valdis Zatlers ir diezgan dziļi iegājis iekšpolitikā, ar to viņš būtiski atšķiras no priekšgājējiem, kas lielā mērā distancējās no politiskajiem procesiem. Tā ir viņa izvēle, varbūt piespiedu izvēle, bet līdz ar to viņš ir zaudējis punktus sabiedrībā. Viņš tiek vērtēts pretrunīgāk nekā viņa priekšgājēji.”
Latvijas faktu direktors gan atzina, ka vēlēta tautas prezidenta temats šo sabiedrību vienmēr ir uztraucis. Bet viņš domā, ka gluži tāpat kā daudzas iepriekšējās reizes, šo jautājumu virzīt uz priekšu būs pagrūti. Savulaik to darīja ZZS, sociāldemokrāti un daudzas mazākas partijas. Par to vajag diskutēt, bet steigties ar lēmuma pieņemšanu nav jēgas, uzskata A.Freimanis.