Administratīvo pārkāpumu kodeksā fiziskai personai noteiktais maksimālais naudas sods ir 500 latu, un attiecīgi šāds maksimālais naudas sods ir noteikts arī par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Savukārt maksimālais termiņš, uz kādu iespējams atņemt tiesības vadīt transportlīdzekli, ir pieci gadi.
Turpmāk paredzēts paaugstināt maksimāli piemērojamā naudas soda apmēru fiziskām personām par administratīvajiem pārkāpumiem, nosakot to līdz 5000 latu, kā arī iestrādāt Administratīvo pārkāpumu kodeksā vispārēju tiesību normu, ka tiesības par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotiku ietekmē var atņemt uz mūžu, vienlaikus paredzot iespēju tās iegūt no jauna tikai pēc desmit gadiem, ja persona laikā, kad tiesības viņai ir atņemtas, nav izdarījusi jaunus administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekļus.
Ievērojot, ka būtiski tiek palielināti naudas sodi par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā, vienlaikus paredzēti divi pilnīgi jauni līmeņi alkohola koncentrācijas asinīs iedalījumam, un maksimāls naudas sods paredzēts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibuma, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 2,5 promiles.
2005.gadā tika pieņemti grozījumi kodeksā un palielināti naudas sodi par visbīstamākajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ieviešot administratīvo arestu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz vienu promili, kā arī nosakot maksimālo kodeksā fiziskajām personām paredzēto naudas sodu.
Visticamāk, pieņemto grozījumu dēļ 2006.gadā situācija ceļu satiksmē uzlabojās ļoti strauji, un samazinājās gan ievainoto, gan bojāgājušo skaits ceļu satiksmē. Arī kopumā situācija ceļu satiksmē uzlabojas, un, salīdzinot ar 2001.gadu, Latvijā bojāgājušo personu skaits ir samazinājies par 43%.
Taču, neskatoties uz minētajiem sodiem, 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, situācija pasliktinājās, kas pamatojams ar strauji augošo ekonomisko situāciju līdz 2008.gada otrajai pusei un iedzīvotāju vieglprātīgo attieksmi pret valstī noteikto kārtību